Cladina

Ķērpji.
Pasaulē ir ap 20 000 dažādu sugu ķērpju. Tos var sastapt no polārā loka līdz tropiskajiem apgabaliem, no augstkalnu virsotnēm līdz zemām piekrastes ielejām.
Latvijā zināmas 503 ķērpju sugas. No tām 56 ir aizsargājamo sugu sarakstā.
Pēc ārējā izskata ķērpjus iedala 3 grupās: kreves, lapu un krūmu ķērpjos. Dabā ir atrodami arī ķērpji, kas veido dažādas pārejas formas, un tos ne vienmēr var viegli pieskaitīt kādai no jau minētajām 3 grupām.
Ķērpji ir īpatnēji veidojumi. Tie ir simbiozē dzīvojošas sēnes un aļģes. Visbiežāk tās ir zaļaļģes, tomēr dažreiz var sastapt arī zilzaļās aļģes (ciānbaktērijas). Tāpat kā visas sēnes, arī ķērpjos mītošās pašas nespēj saražot sev barības vielas. Ķērpju sēnes pārtiek no cukura, ko fotosintēzes procesā iegūst aļģes. Arī aļģēm ir izdevīga šāda sadzīvošana. Sēnes tām dod patvērumu, pasargājot no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Aļģēm dzīvojot patstāvīgi, tās ļoti viegli varētu aiziet bojā. Turklāt sēnes dod arī iespēju aļģēm izplatīties citās teritorijās, ko, dzīvodamas patstāvīgi, tās izdarīt nespēj.
Ķērpji ūdeni un barības vielas uzņem tieši no gaisa. Līdz ar to tie ir ļoti jutīgi pret gaisa tīrību. Jo lielāks ir gaisa piesārņojums, jo mazāk ķērpju sugu un mazāka to aizņemtā platība. Gaisa piesārņojumam sasniedzot noteiktu pakāpi, pilnībā atmirst visas ķērpju sugas. Zinot šādu ķērpju īpašību, ir izstrādātas metodes apdzīvotu vietu gaisa piesārņotības karšu veidošanai.

Kladīnu suga- Cladina.
Raksturīga krūmveida laponis. Primārais laponis ir krevveidīgs, tas ļoti ātri izzūd un saglabājas tikai sekundārais laponis. Ģintī ir ap 40 sugu, Latvijā- 7 sugas. Podēciju virsma tīmekļaini tūbaina, gandrīz bez mizas, bez sorēdijām un filoklādijiem. Podēciju apakšdaļa pakāpeniski atmirst, bet tie aug ar galotni un sasniedz parasti 5-10 cm garumu, atsevišķos gadījumos pat līdz 20 cm. Daudzas šīs ģints sugas plaši izplatītas mērenajās un ziemeļu zonās, kur aug uz dažāda substrāta: augsnes, dažraiz uz koksnes. Kladīniju sugas dod lielu biomasu un noder par barību ziemeļbriežiem. Tās izmanto antibiotisko vielu ieguvei. Piemēram, C. Stellaris Brodo veido gaiši pelēku, blīvu kupolveida krūmiņu. Tā sastopama mūsu priežu mežos, it sevišķi bieži piejūras kāpu mežos. Briežu kladina veido zilganpelāku laponi ar brūnganām galotnēm, kas noliektas uz vienu pusi. Šī suga bieži atrodama mūsu priežu mežos.