Cietokšņa kanāls (Melnupīte)

Cietokšņa kanāls (arī Melnupīte) ir daļa no Liepājas ziemeļu daļas fortifikācijas sistēmas. Savieno Tosmares un Liepājas ezerus ar Ālandes upi un jūru. Liepājas cietoksnis un forti ir plaša nocietinājumu sistēma, ko izbūvēja laikā no 1894. līdz 1908. gadam pēc Krievijas cara Aleksandra III rīkojuma inženieris ģenerālmajors Ivans Makdonalds. Kanāls izbūvēts daļēji pa bijušas Tosmares ezera noteces Melnupītes gultni. Krastos atrodas fortifikācijas sistēmas daļas Ziemeļu forts, Redans, Mazais forts, Lunete, Vidusforts un Austrumu forts. 19. gadsimta beigās daļa kanāla bija kuģojama.
lv.wikipedia.org

Septiņus kilometrus garajā Cietokšņa kanāla maršrutā izbaudīsiet trīs atšķirīgus posmus. Maršruta sākums ir mākslīgi veidots, taisnots posms, tam seko Tosmares ezera posms – cietokšņa kanāla labais krasts no niedrēm, bet noslēgumā, īsi pirms jūras – dabiski veidojies upes posms (Melnupe) ar neskartiem krastiem. Maršruts patiks militārā mantojuma un urbāno laivojumu cienītājiem un būs citāda alternatīva brīvā laika pavadīšanai Liepājā. Laivojums pa Cietokšņa kanālu ieteicams pavasaros un rudeņos. Vasarās tas pārklājas ar zaļu paklāju, un laivot nav tik patīkami. Kanāls iekļaujas fortifikācijas būvju sistēmā, ko 19. gs. beigās cēla teju visapkārt Liepājai. Cietokšņa kanāla fortifikācijas būves nekad nav iesaistītas reālā karadarbībā. Cietokšņa kanāla tradicionālo laivojumu var pagarināt, sākot to no Zirgu salas apkārtnes. Ekspedīcijas tipa maršruts, kas ieteicams tikai lieliem laivošanas entuziastiem. Šajā maršrutā jārēķinās ar nebraucamiem šķēršļiem – dambjiem Liepājas ezerā, laivas būs jāpārnes arī pāri Brīvības ielai, Pulvera ielai, dzelzceļam un Grīzupes ielai, pēc kuras sākas no šķēršļiem brīvs laivojums līdz pat jūrai. Pastiprināta vēja apstākļos Liepājas ezerā var būt bīstami augsti viļņi, savukārt maršruta noslēgumā laivošana jūrā ar nepiemērotām laivām ir bīstama!
upesoga.lv