Cielavas

Cielavas (Motacilla)

Cielavu dzimta (Motacillidae)
Cielavu dzimta (Motacillidae) ir maza auguma zvirbuļveidīgo (Passeriformes) putnu dzimta. Tā apvieno apmēram 65 mūsdienās dzīvojošas sugas, kuras tiek iedalītas 5 ģintīs. Tās ir dažādas cielavas, čipstes un garnagu čipstes. Cielavas galvenokārt ir izplatītas Eiropā, Āzijā un Āfrikā, tikai divas sugas ligzdo Ziemeļamerikā, Aļaskā. Garnagu čipstes mājo tikai Āfrikas tropu reģionā, bet čipstes ir viskosmopolītiskākā grupa. Tās sastopamas gandrīz visos kontinentos un daudzās okeānu salās. Dzimtā ir arī divas monotipskas ģintis, kas nozīmē, ka katrā ir tikai viena suga.

Latvijā
Latvijā sastopamas 11 cielavu dzimtas sugas: akmeņu čipste (Anthus petrosus), koku čipste (Anthus trivialis), lielā čipste (Anthus novaeseelandiae), pļavas čipste (Anthus pratensis), sarkanrīkles čipste (Anthus cervinus), stepes čipste (Anthus campestris), ūdeņu čipste (Anthus spinoletta), baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).

Sistemātika

Cielavu dzimta (Motacillidae)

Cielavas (Motacilla)
Čipstes (Anthus)
Garnagu čipstes (Macronyx)
Meža cielavas (Dendronanthus)
Zeltainās čipstes (Tmetothylacus)
lv.wikipedia.org

Cielavu ģints (Motacilla)
Cielavas, cielavu ģints (Motacilla) ir cielavu dzimtas (Motacillidae) zvirbuļveidīgo putnu ģints, kas apvieno 11 mūsdienās dzīvojošas sugas. Vistuvāk radniecīgā cielavām ir meža cielava (Dendronanthus indicus), kas ir vienīgā suga meža cielavu ģintī. Reizēm to sistematizē cielavu ģintī. Cielavas vēsturiski attīstījušās Sibīrijas austrumos un Mongolijas reģionā. Pamazām tās izplatījās visā Āzijā un Eiropā, sasniedzot Āfriku pliocēna sākumā. Lai arī cielavu sugas pamatā mājo Vecajā Pasaulē, divu sugu (dzeltenajai cielavai un baltajai cielavai) izplatības areāls austrumu virzienā sasniedz Aļaskas rietumus Ziemeļamerikā.

Latvijā sastopamas 4 cielavu ģints sugas: baltā cielava (Motacilla alba), citroncielava (Motacilla citreola), dzeltenā cielava (Motacilla flava) un pelēkā cielava (Motacilla cinerea).

Izskats
Cielavas ir nelieli vai vidēji lieli dziedātājputni, slaidi, ar garām kājām un ļoti garu asti. Aste sastāda gandrīz pusi no ķermeņa kopējā garuma. Lielākā ģintī ir Indijā dzīvojošā baltuzaču cielva (Motacilla maderaspatensis), kuras ķermeņa garums ir 21 cm.
Cielavas atkarībā no apspalvojuma veida var iedalīt divās grupās: melni-baltajās un melni-dzeltenajās jeb baltvēdera un dzeltenvēdera cielavās. Galvas virspuse var būt gan melna, gan pelēka, gan olīvzaļa. Tomēr šīs grupas nenozīmē evolucionāras līnijas. Vēdera apspalvojuma krāsas dažādība vai melnā apspalvojuma intensitātes pieaugums katrai sugai attīstījies neatkarīgi vienai no otras. Līdz ar to apspalvojuma raksturs tikai daļēji norāda uz savstarpējo radniecību.

Uzvedība
Cielavas barojas un ligzdo uz zemes. Dējumā ir līdz 6 raibumotām olām. To galvenā barība ir kukaiņi, bet tās barojas arī ar citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem.
Viena no tipiskākajām cielavu īpašībām ir astes gandrīz nepārtraukta cilāšana. Zinātniekiem līdz šim nav izdevies izskaidrot šī ieraduma iemeslu. Pastāv vairākas hipotēzes. Cilāšanas ieradums tiek skaidrots ar kukaiņu uzmanības piesaistīšanu vai, ka putni signalizē citām cielavām, vai norāda uz putna īpašo uzmanību vērojot, vai tuvumā nav ienaidnieki.

Sistemātika

Cielavu ģints (Motacilla)