Ciecere (upe)

Ciecere ir Ventas labā krasta pieteka Brocēnu, Saldus un Skrundas novados. Baseins pārsvarā atrodas Austrumkursas augstienē, kur vienā no subglaciālām iegultnēm izveidojies 50 m dziļais Cieceres ezers, no kura iztek Ciecere. Reizēm par Cieceres sākumu uzskata Cieceres ezera pieteku Mazupi. Upes vidējais platums ir 10 m, dziļums – 0,3–0,6 m, ielejas platums – 150–200 m, kritums augštecē – 1,7 m/km, vidustecē un lejtecē – ap 1 m.

Lielākās labā krasta pietekas ir Vēršāda 16 km, Dīcmaņu strauts (11 km) un Krimelde (25 km), kreisā krasta – Bukupe (14 km) un Paksīte (26 km). Ciecerei ir vēl 48 pietekas, kas īsākas par 10 km (kopgarums 71 km). Cieceres baseinā ir 25 ezeri ar kopējo platību 4,05 km². Uz Cieceres ir uzbūvētas 3 hidroelektrostacijas: Cieceres dzirnavu HES, HES “Dzirnavnieki” un Pakuļu HES. Saldus pilsētas robežās uz Cieceres ir izveidoti trīs mākslīgi ūdenskritumi, taču pašlaik, pēc HES “Dzirnavnieki” uzcelšanas, no tiem redzami tikai divi. Baseina augšdaļā un vidusdaļā plaši tīrumi un lauki ar atsevišķiem mežu puduriem, bet lejas daļā ir lieli mežu masīvi. Upei ir vidēji slīpas nogāzes, kas bieži apaugušas ar krūmiem, arī palieni daļēji klāj krūmāji. Dažviet krastos ir pamatiežu atsegumi, lejtecē pie Paksītes ietekas Pavāru atsegums ir dabas aizsargājamais objekts. Ciecerē ir sastopami rauda, rudulis, asaris, līdaka, breksis, vēdzele, forele, alata, sapals, akmeņgrauzis, saldūdens bullītis,grundulis, ķīsis, stagars, ausleja un spidiļķis.

Upi šķērso autoceļš A9. Lielākās apdzīvotās vietas krastos ir Saldus, Ciecere, Sātiņi, Mežvidi, Kušaiņi.

lv.wikipedia.org