Cichorium intybus

Parastais cigoriņš (latīņu: cichorium intybus) ir daudzgadīgs, 15 - 150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, nezāļainās vietās, norās, pa lielākai daļai mālainās vai smilšainās augsnēs. Bieži arī kultivē. Sakne cilindriski vārpstveidīga, resna. Stumbrs stāvs, ciets un šķautņains, kails vai biežāk spilvains, augšdaļā atstāvoši zarains. Lapas pamīšus, vienkāršas, uz stumbra 6,5 - 12 cm garas, 2-3 cm platas, kailas vai apakšpusē ar sarainiem matiņiem. Piezemes un apakšējās stumbra lapas jomaini šķeltas, ar lielu galotnes daivu, kāts īss, spārnains, pamats strups vai sirdsveida. Vidējās stumbra lapas sēdošas, ar bultveida pamatu. Augšējās lapas iegarenas vai lancetiskas, pa pusei skaujošas. Zied no jūnija līdz oktobrim. Ziedu kurvīšu daudz, tie stumbra galotnē vai uz sānzariem pa vienam vai vairākiem; kurvīši 3-4 cm plati, kurvīša gultne kaila. Vīkala lapas 2, skropstainas un bieži dziedzeraini spilvainas, iekšējās stāvas, ārējās atliekušās. Kauss īsu plēksnīšu veidā. Ziedi divdzimumu, gaišzili, retumis balti vai rožaini, atveras tikai priekšpusdienas stundās, vainags mēlveida. Auglis - kails, iedzeltens olveida sēklenis. Tautas medicīnā saknes un lakstus lieto kuņģa sekrēcijas un ēstgribas veicināšanai, kā diurētisku vai vieglu caurejas līdzekli, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Jaunas, svaigas cigoriņu lapas lieto salātiem, tie ieteicami, slimojot ar mazasinību, jo satur dzelzi. Grauzdētas cigoriņu saknes plaši izmanto kā kafijas surogātu.

lv.wikipedia.org