Cesvaines novads

Cesvaines novads ir pašvaldība Vidzemē. Novads izveidots 2009. gadā, par novadu pārveidojot Cesvaines pilsētu ar tās lauku teritoriju.

Cesvaines novads pastāv kopš 2009. gada 1. jūlija, kas izveidojās pēc administratīvi teritoriālās reformas. Novada teritorija ir vairāk nekā 500 ha liela. Lielākais ražošanas uzņēmums ir SIA "Cesvaines Piens", SIA "Nordtorf". Novadā darbojas vairāki kokapstrādes uzņēmumi, piena un gaļas lopkopības saimniecības, dārzeņu audzētāji, biškopji, tūrisma saimniecības. Pilsētā atrodas virsmežniecība, radio un televīzijas stacija, aptiekas, skaistumkopšanas centrs ar baseinu, kafejnīca un pārtikas veikali.

Cesvaine atrodas Vidzemes vidienē, Cesvaines novadā. Pilsēta ir 511 ha liela teritorija ar plašu lauku teritoriju 180 km uz austrumiem no Rīgas. Kopējā platība – 19 047 ha. Iedzīvotāju skaits - 2704 (2017.g.). 91% iedzīvotāju ir latvieši. Lielākie lauku centri: Graši, Kārkli, Kārzdaba, Kraukļi. Pilsētas tiesības Cesvainei ir kopš 1991.gada.

Pašvaldības teritorijā ir trīs izglītības iestādes – vidusskola, pirmsskola "Brīnumzeme", Mūzikas un mākslas skola, kā arī kultūras nams, divas bibliotēkas, sociālās aprūpes centrs. Grašos atrodas Grašu pils un ap to esošais Grašu bērnu ciemats.

Cesvaini atpazīst pēc Ādolfa Vulfa atstātā mantojuma – pils. Ap pili ir vecpilsēta ar muižas ēkām – stalli, tējas namiņu, sūkņu māju, alus brūzi, mežkunga māju. Pie pils ir parks, bet cauri pilsētai tek upe Sūla.
www.cesvaine.lv

Ģeogrāfija, daba
Cesvaine atrodas Vidzemes augstienes ziemeļaustrumos, 180 km no Rīgas. Augstākie pauguri ir Ūsiņa kalns (259 m virs jūras līmeņa), kas atrodas pauguriem bagātajā Kārzdabas apvidū, Stradu kalns, Austras kalns u.c. No ziemeļaustrumiem uz dienvidaustrumiem līkumo upe Kuja (77 km). Pilsētas centram cauri vijas Sūlas upe. Teritorijas ziemeļu malā pie Gulbenes novada robežas tek Tirzas upe. Pie robežas ar Tirzas pagastu atrodas Mazais Virānes ezers. Pārējie lielākie ezeri: Kārzdabas, Kaulačezers, Lūšu, Lielezers, Mucenieku. Purvi: Čonku purvs, Velna purvs, Sakņupītes purvs. Apmēram 43 % teritorijas (7934 ha) aizņem meži. Aizsargājami dabas objekti: Cesvaines un Grašu parki, Vaļģu velnakmens, Spruktu ozols, Ozolkalna ozols u.c.
www.cesvaine.lv

Vēsture
Cesvaines teritorija veidojusies ilgstošā laika posmā, šobrīd apvienojot daļu vēsturiskā Cesvaines pagasta, Grašu, Kārzdabas, Kraukļu pagastu, daļu Oļu pagasta. 1935. gadā teritoriāli lielākais bija Kraukļu pagasts – 7265 ha, Cesvaines platība – 6282 ha, Grašu – 3045 ha, Kārzdabas – 2352 ha. 1945. gadā Cesvaines pagastā izveidoja Cesvaines un Aizkujas ciemu, Kraukļu pagastā – Kraukļu un Kārklu ciemu, Grašos un Kārzdabā bija katrā pa vienam ciemam. 1949. gada beigās pagastus likvidē. 1950. gadā izveidots Kārzdabas ciemats, kas ir Cesvaines rajona (1950 – 1956) centrs. 1954. gadā Kārklu ciems pievienots Kraukļu ciemam, Kārzdabas ciems – Grašiem. 1957. gadā Aizkujas ciema teritorija sadalīta starp Cesvaines un Sarkaņu ciemiem, savukārt 1961. gadā Cesvainei pievienots Grašu ciems un tā pārdēvēta par Cesvaines pilsētciematu. 1975. gadā likvidēts un pievienots Kraukļu ciems. Pilsētas tiesības Cesvainei piešķirtas 1991. gadā.

Pilsētas nosaukums esot radies no tā, ka šeit krustojušies seši ceļi – tāds ir šīs pilsētiņas vāciskais nosaukums- Sechwegen. Cesvaines novadā jau dzelzs laikmetā atradās senlatviešu pils.1209.g. Cesvaines novadu pievienoja Rīgas bīskapijai un te uzcēla arhibīskapa mūra pili, pie kuras izveidojās pilsētiņa. Livonijas kara laikā tās tika nopostītas. Kopš 1815.g. Cesvaine piederēja Vulfu dzimtai. 19.gs. beigās – 20. gs. Sākumā Cesvainē tika ierīkoti telefonsakari un gar Cesvaini uzbūvēja dzelzceļu. Līdz ar to Cesvaine sāka ekonomiski attīstīties. Atvēra veikalus, darbnīcas, linu fabriku.I Pasaules karā Cesvaini izpostīja, jo caur tagadējo pilsētas daļu gāja frontes līnija. 1941. un 1949. gadā deportācijās cieta 129 ģimenes. Pēc kara Cesvaine izveidojās par nelielu pilsētas tipa apdzīvotu vietu. Darbojās pienotava (vēlāk sviesta un siera rūpnīca), sadzīves pakalpojumu, trikotāžas kombināts un citas darbnīcas. Šeit atradās Valsts šķirnes lopu audzētava „Cesvaine”. Cesvainē uzcēla internātskolu. Agrākajās muižas ēkās tika ierīkota bibliotēka un kultūras nams. No Cesvaines puses nākuši daudzi ievērojami Latvijas cilvēki: rakstnieki Augusts Saulietis, Bebru Juris, Jānis Ezeriņš, Doku Atis, ērģelniece Marija Gubene, dzejniece Anda Līce, dzejnieks J.M.R.Lencs, mācītāji Mīteļi, Roberts Auniņš, Alberts Vītols, tulkotāja Aina Rudzroga, te mācījies aktieris Kārlis Sebris.
www.cesvaine.lv