Cīrulīši (Corydalis)

Latvijas dārzos visizplatītākā suga ir blīvguma cīrulītis (Corydalis solida). Tas savvaļā zied aprīlī vai maija sākumā dažādos zilganpelēkos toņos. Pēdējos divdesmit gados dārzos audzē savvaļā izskaldījušos un rūpīgi atlasītus baltu un sārtu ziedu cīrulīšus. Blīvguma cīrulītis ir ļoti mazprasīgs augs, tas labi jūtas arī ne tik intensīvi koptos, skrajos zālienos lapu koku pavēnī. Suga uzzied aprīlī–maija sākumā, kad zāliens tikai sāk ataugt, bet beidz veģetācijas periodu (nodzeltē lapas), kad nepieciešams sākt zāliena pļauju. Šajā īsajā periodā augs paspēj ieriest sēklas, un notiek pašizsēja.

Blīvguma cīrulītis (Corydalis solida)
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-25 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Gums blīvs (Ø ap 1 cm), lodveidīgs, bez dobuma, ik gadu izaug jauns iepriekšējā gada gumā. Stublājs vienkāršs, stāvs. Lapas divas, divkārt trīsstaraini dalītas (ga 6-12 cm, pl 5-10 cm), maigas, zilganzaļas. Lapas plūksnas forma variē no otrādi olveidīgas līdz gandrīz lineārai. Ziedi blīvā ķekarā stublāja galotnē, ziedu skaits mainīgs (parasti 5-20). Kauslapas 2, ziedam plaukstot nobirst. Pieziedlapas šķeltas vai dalītas. Ziedi no gaišsārtiem līdz tumši violetiem, piesis garš. Auglis - vāršņu jeb pākstveida pogaļa, kas aptuveni ziedkāta garumā. Zied aprīlī un maijā.
www.latvijasdaba.lv

Dobais cīrulītis (Corydalis cava)
Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 20-50 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Gums liels (Ø 1.5-2 cm), vecākiem augiem ar lielu dobumu. Stublājs vienkāršs, stāvs, tā vidū divas lielas (ga 10-15 cm, pl 13-20 cm), divkārt trīsstaraini dalītas un vēdekļveidā izplestas zilganzaļas lapas. Ziedi violeti sārti, blīvā ķekarā stublāja galotnē. Ķekarā parasti 10-25 ziedi. Bieži sastopama baltziedainā forma; nereti abas formas sastopamas vienkop. Kauslapas 2, ziedam plaukstot nobirst. Pieziedlapas veselas. Auglis - vāršņu pogaļa (ga 1.5-2 cm) īsā (līdz 0.7 cm) kātā. Sēklas ar piedevu. Zied aprīlī un maija sākumā.
www.latvijasdaba.lv

Vidējais cīrulītis (Corydalis intermedia)
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-20 cm) magoņu dzimtas lakstaugs. Gums blīvs, lapas maigas, zilganzaļas, plūksnainas, vēdekļveidā izplestas (ga 2-5 cm, pl 4-9 cm). Ziedi sārti violeti, ar piesi. To skaits neliels (parasti 3-6), atrodas skrajā ķekarā stublāja galotnē. Kauslapas 2, ziedam plaukstot nobirst. Pieziedlapas veselas. Auglis - iegarena vāršņu pogaļa (ga 1.2-2 cm) ar ļoti īsu kātu. Zied aprīlī un maija sākumā.
www.latvijasdaba.lv