Bērzs (Betula)
Bieži sastopams koks Latvijā, sastopams atsevišķās birzīs vai jaukta tipa mežos. Tējās izmanto pamatā bērzu pumpurus un lapas.
Bērzs ir lapu koks, augstumā līdz 20m, ar baltu viegli slāņotu mizu. Lapas sakārtotas pamīšus, trīstūra-olformas vai olformas-rombiskas ar platu vai ķīļveida pamatni, lapas malas asi zobotas. Jaunās lapas lipīgas. Ziedi sakopoti sievišķajās un vīrišķajās spurdzēs.
www.agfonds.lv
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzi aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir, Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā; Latvijas teritorijā tie ir vieni no izplatītākajiem kokiem.
Bērzu dzimtas (Betulaceae) ģints. Vasarzaļi vienmājas koki un krūmi. Stumbra miza tāss ir balta. Lapas veselas vai daivainas, ar zobainu malu, pamīšas. Ziedi viendzimuma, sakopoti spurdzēs. Vīrišķo ziedu spurdzes garas, cilindriskas, pa 2–4 zaru galos; izveidojas iepriekšējā gada vasarā. Sievišķo ziedu spurdzes īsas, stāvas vai nokarenas, pa 1–2 lapu žāklēs; attīstās pavasarī no īsvasu pumpuriem. Zied lapu plaukšanas laikā. Apputeksnē vējš. Auglis ~3mm garš, plakans divspārnu riekstiņš. Ienākas VII–IX. Izplata vējš. Latvijā savvaļā 4 sugas.
Bērzu audzes aizņem ~29% Latvijas mežu kopplatības. Biežāk sastopams āra jeb kārpainais bērzs (B.pendula syn. B.verrucosa).
kokskaste.lv
Vasarzaļi vienmājas koki un krūmi. Stumbra miza- tāss daudzām bērzu sugām ir balta. Bērzu audzes Latvijā aizņem 29% no mežu platības. Latvijā ir sastopamas četras bērzu sugas. No kurām saimnieciski nozīmīgas ir tikai divas.
Āra jeb kārpainais bērzs (Betula pendula)
Āra bērzs ir gaismasprasīgs 1.lieluma koks ar baltu mizu (tāsi), kas pēc 20 gadu vecuma, sākot no celma daļas pārveidojas par melnu, biezu krevi. Lapas zaļā krāsā, gludas ar spīdīgu virsmu, veselas vai daivainas, ar zāģzobainu vai zobainu malu, uz zariem izvietotas pamīšus. Āra bērza jaunos zarus klāj sīkas „kārpiņas”, tāpēc to mēdz saukt arī par kārpaino bērzu. Ziedi ir sakopoti spurdzēs. Vīriško ziedu spurdzes garas, cilindriskas pa 2-4 zaru galos, izveidojas iepriekšējā gada vasarā. Sievišķo ziedu spurdzes īsas stāvas vai nokarenas, pa 1-2 lapu žāklēs, attīstās pavasari no īsvasu pumpuriem. Bērzi zied lapu plaukšanas laikā. Apputeksnē vējš. Auglis līdz 3mm garš, plakans divspārnu riekstiņš. Nogatavojas jūlija beigās līdz septembra sākumam. Izplata vējš. Bērzi spēj vairoties arī veģetatīvi ar nocirsto koku celmu atvasēm, šādā vaidā atjaunojošās bērzu audzes sauc par atvasājiem.
Āra bērzs vislabāk aug irdenā, trūdvielām bagātā augsnē, tomēr bērzs ir arī pieticīgs var augt arī sausās vietās, bet tam ir nepieciešams daudz gaismas. Bērza nobirušās lapas bagātina augsni. Sakņu sistēma sazarota un plaša, tāpēc bērzs ir vēja izturīgs. Jaunībā izstīdzējušus bērziņus var saliekt gan sniegs, gan stipra lietusgāze, un tie vairs neiztaisnojas. Koki var sasniegt 30m augstumu, mūža ilgums 150 gadi. Koksne cieta dzeltenīgi balta, ar lielu siltumietilpību. Izmanto finiera ražošanai, mēbeļu rūpniecībā, celulozes ieguvei, arī kā kurināmo koksni. Koksnes cietība ir mazāka par 40 Mpa, tāpēc bērzs pieskaitāms pie mīkstajiem lapu kokiem.
Bērzu apdraud patogēna sēne, kas izraisa stumbra trupi. Lai gan bērza miza labi aizsargā stumbru, tomēr sēņu sporas tajā iekļūst pa nolūzušu zaru atstātajām brūcēm, noārda šūnu apvalkus un koksne satrūd. Stumbra ārpusē izaug piepes, kas izkaisa sporas, tādā veidā inficējot vēl veselos kokus. Pirmajos dzīves gados jaunos bērzus padraud peļveidīgie grauzēji, kas nograuž kociņa mizu pie sakņu kakla kā rezultātā kociņš nokalst.
Āra bērzam ir vairākas dekoratīvās formas. Apstādījumos izmanto bērza šķeltlapu formu un tā saucamo „sēru” bērzu, kam ir lietussargveidīgs vainags ar gariem nokareniem zariem.
Latvijā bērza ciršanas vecums (cirtmets) ir I-III bonitātes audzēs 71 gads, IV un V bonitātes audzēs 51 gads.
Purva jeb pūkainais bērzs (Betula pubescens)
Purva bērzs ir 2.lieluma koks, tas ir tuvs āra bērzam, tomēr nesasniedz tik lielu augstumu. Miza arī veciem kokiem ir balta un gluda līdz koka apakšai. Purva bērzs aug mitrās vietās. Tā zari ir stāvi, dzinumi ir klāti a sīkiem, pūkainiem matiņiem, tāpēc to mēdz saukt par pūkaino bērzu. Lapas olveidīgas. Riekstiņi mazāki un tumšāki nekā āra bērzam. Pūkainā bērza izmantošanas veidi un cirtmets ir tāds pats kā āra bērzam. Mazās koksnes ražas dēļ pēc nociršanas purva bērza audžu vietā cenšas ieaudzēt citu, ražīgāku koku sugu.
Bērzus izmanto ne tikai koksnes ieguvei. Pavasarī tecina atspirdzinošas sulas. Pumpurus un jaunās lapas lieto ārstniecisko tēju pagatavošanai. Melni kreveļaino bērza piepi, ko sauc par „čagu” ievāc no augošiem kokiem un lieto pret ļaundabīgiem audzējiem.
Latvijā ļoti reti ir sastopams Karēlijas bērzs (Betula verrucosa f. carelica). Tas sasniedz 12m augstumu. Šo bērzu uzskata par āra bērza īpatnēju formu ar mezglotu formu, ir izvirzīta hipotēze, ka Karēlijas bērzs ir radies no pamatsugām kāda vīrusa darbības rezultātā (K.Sakss, K.Banders). Ir zinātnieki kas to uzskata par atsevišķu sugu. Karēlijas bērza koksnei ir viļņains zīmējums, tādēļ no tās izgatavo sevišķi vērtīgas mēbeles. Latvijā Karēlijas bērzs ir sastopams atsevišķās vietās un tas ir daži simti īpatņu, un ir aizsargājams.
www.mezataksacija.lv
