Burtnieku mācītājmuiža

Mācītājmuiža celta 18. gadsimta otrajā pusē un 19. gadsimta sākumā. Apbūve ieskaitīta valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu skaitā. Apbūvē ietilpst: mācītāja māja, klēts un stallis. Mācītāja māja celta 1774. gadā, pēc tam, kad nodega iepriekšējā. Stallis celts 1793. gadā un atjaunots 1992. gadā. Kolhoza laikā kādus gadus ēkā kalpojusi par mehānisko darbnīcu. Pašreiz vienu no tās telpām izmanto kā izstāžu zāli.
zudusilatvija.lv

Burtnieku mācītājmuiža (vācu: Pastorat Burtneek) bija Vidzemes mācītājmuiža, kas atradās mūsdienu Burtnieku novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidaustrumu krastā pie Burtnieku baznīcas. Vēsturiskais Burtnieku draudzes novada mācītāja miteklis. Burtnieku mācītājmuiža ir 18. gadsimta otrās puses/19. gadsimta sākuma valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir mācītāja māja (1774. gads), stallis (1793. (1992.) gads), klēts (1810. (1993.) gads), bet mācītāja mājas krāsns ir 18. gadsimta beigu valsts nozīmes mākslas piemineklis.

Draudzes novads pieminēts 1434. gadā. Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā ugunsgrēkā nodega vecā Burtnieku baznīca, kas atradās pie Burtnieku muižas. 1683. gadā tika uzsākta jaunas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. Pēc Lielā Ziemeļu kara par Burtnieku mācītāju kalpoja J. B. Fišers. No 1769. līdz 1816. gadam draudzes mācītājs bija J. H. Gūleke. Mācītāja māja celta 1774. gadā, pēc tam, kad nodega iepriekšējā. No 1817. gada draudzes mācītājs bija Tērbatas Universitātes rektora Georga Frīdriha Parrots dēls V. F. Parots, bet pēc viņa T. L. Girgensons.

Latvijas agrārreformas rezultātā Burtnieku mācītājmuiža tika sadalīta 19 vienībās (571 ha). Latvijas PSR laikā tajā tika ierīkotas mehāniskās darbnīcas. Muižas komplekss restaurēts no 1988. līdz 1993. gadam.
lv.wikipedia.org

Mācītājmuižas arhīvā aplūkojamas vecās baznīcas grāmatas. Visvecākā vizitācijas grāmata ir par 1773. un 1774. gadu. Tajā atrodami ieraksti par cilvēkiem ar dzimšanas datiem pat no 1720. gada. Pie Burtnieku baznīcas 1934. gadā tika ierīkota Varoņu birzs. 1937. gada 15. augustā tur atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli, kas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes dēliem.

Iespējama: Baznīcas un mācītājmuižas apskate, uzkāpšana tornī.
visit.valmiera.lv