Burtnieku luterāņu baznīca
Tagadējā Burtnieku baznīca celta 1688. gadā, tornis – 1866 gadā. Dievnams būvēts gotiskā stilā. 1691. gadā baznīcā uzsādīts jauns altāris. 1746. gadā ugunsgrēkā Burtnieku mācītājmuižā sadedzis viss baznīcas arhīvs. 1779. gadā iesvētītas jaunas ērģeles. 1863. gadā zibens iespēris baznīcas tornī un tas pilnībā nodedzis, jauns tornis celts 1866. gadā. 1911. gadā Burtnieku draudzē bija 7000 draudzes locekļu, 1926. gadā tikai 2200. Savulaik Burtnieku draudze bija viena no lielākajām Latvijā, jo aptvēra 300 kvadrātkilometrus lielu platību. 20. gadsimta 70. gados Latvijas PSR Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde veica remontdarbus Burtnieku baznīcā. Tika pieņemts lēmums izveidot baznīcu par Rundāles muzeja filiāli un tajā izvietot reliģiskās glezniecības ekspozīciju.
www.zudusilatvija.lv
Burtnieku evanģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas pie Dūres, Burtnieku ezera dienvidaustrumu krastā Valmieras novadā.
Vēsture
Uzskata, ka senākā Burtnieku katoļu baznīca celta pēc 1224. gada, kad Tālavas dalīšanas līgumā Zobenbrāļu ordenis ieguva Tālavas letgaļu Burtnieku pilsnovada zemes. Vartbergas Hermaņa Livonijas hronikā pieminēts, ka Livonijas ordeņa mestra Villekina un Rīgas arhibīskapa Johana I valdīšanas laikā līdz 1284. gadam uzceltas Burtnieku, Valmieras, Cēsu un Trikātas baznīcas. Senākā baznīca atradusies pie Burtnieku pils. 1434. gadā pirmo reizi pieminēts Burtnieku draudzes novads (Burtenigh).
Zviedru Vidzemes laikā 1654. gadā Burtnieku baznīca ugunsgrēkā nodega, 1669. gadā atjaunota. 1683. gadā uzsāka jaunas gotiskas mūra baznīcas celšanu tagadējā tās atrašanās vietā. Saglabājusies 1684. gadā izgatavotā kancele, ko rotā piecu evaņģēlistu tēlu gleznojumi. 1691. gadā baznīcā uzsādīts jauns altāris. Pēc Lielā Ziemeļu kara beigām par Burtnieku mācītāju kalpoja J. B. Fišers. 1746. gadā nodega blakus baznīcai esošā Burtnieku mācītājmuiža un bojā gāja visas vecās baznīcas grāmatas. Draudzes mācītājs no 1769. līdz 1816. gadam bija J. H. Guleke. 1779. gadā iesvētīja jaunas ērģeles, 1780. gadā draudze nopirka sudraba biķeri un dievmaizīšu trauku. 1805. gadā tika atjaunots baznīcas tornis, 1810. gadā ieviesa jauno latviešu dziesmu grāmatu. No 1817. gada Burtnieku draudzes mācītājs bija V. F. Parots (Tērbatas Universitātes rektora G. F. Parota dēls), pēc viņa T. L. Girgensons. 1863. gadā tornī iespēra zibens un tas nodega, 1866. gadā uzcelts par jaunu. 1934. gadā pie Burtnieku baznīcas iestādīja Varoņu birzi, kurā 1937. gadā atklāja Nikolaja Maulica darināto pieminekli Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušajiem Burtnieku draudzes locekļiem.
Latvijas PSR laikā 1962. gadā Burtnieku baznīcu atsavināja draudzei nolūkā tur ierīkot koncertzāli, pazuda altāra gleznas, daļēji gāja bojā baznīcas interjers. 1981. gadā Burtnieku baznīcā Kultūras ministrijas Restaurācijas pārvalde uzsāka izpētes darbus. Tika pieņemts lēmums izveidot baznīcu par Rundāles muzeja filiāli un tajā izvietot reliģiskās glezniecības ekspozīciju.
Draudze atjaunojās Atmodas kustības laikā 1988. gadā, no 1988. līdz 1993. gadam veica baznīcas restaurāciju. Kopš 1992. gada baznīca ir draudzes īpašums. 2007. gadā izgatavotas vēsturisko altārgleznu kopijas (mākslinieks A. Začests).
lv.wikipedia.org
