Burtnieki

Burtnieki ir apdzīvota vieta Burtnieku novada Burtnieku pagastā, Burtnieka ezera dienvidu krastā. Novada un pagasta centrs. Burtniekos atrodas novada administrācija, Ausekļa vidusskola, bērnudārzs, kultūras nams, viesu nams, doktorāts, aptieka.

Vēsture
Burtnieku novads līdz 13. gadsimtam bija letgaļu Tālavas zemes robežnovads ar Sakalas zemi. Pēc Tālavas vecākā Tālivalža nāves 1215. gadā Burtniekus pārvaldīja viņa dēls Rameka. Pēc Tālavas dalīšanas 1224. gadā Ramekas novadu līdz Burtnieku ezeram (dokumentā – Astyerwe) ieguva Zobenbrāļu ordenis un Livonijas ordeņa mestrs Villekens no Endorpes ap 1284. gadu Burtnieku ezera stāvkrastā uzcēla viduslaiku mūra pili, kas 1357. gadā minēta ar nosaukumu Burtneck; 1366. gadā – castrum Burtenik alias Astigerwe; 1434. gadā – Burtenigh. Ilgu laiku pils bija strīdus objekts starp Rīgas arhibīskapiem un Livonijas ordeni.

Livonijas kara laikā 1577. gadā Burtnieku pili ieņēma krievu karaspēks, 1582. gadā to iekļāva Pārdaugavas hercogistes sastāvā un atdeva Cēsu bīskapa valdījumā. Tagadējā apdzīvotā vieta veidojusies Zviedru Vidzemes laikā kā Burtnieku muižas (Burtneek) centrs, ko 1622. gadā Zviedrijas karalis piešķīra valsts kancleram Akselam Oksenšernam.

Pēc Lielā Ziemeļu kara muiža 1736. gadā tika piešķirta grāfam Lēvenvoldam, bet 1744. gadā ģenerālim Rumjancevam. 1816. gadā Burtnieku muižu iegādājās tirgotājs T. Šrēders, 19. gadsimta vidū tika nojauktas pils torņa drupas un veikta pilnīga pils pārbūve.
lv.wikipedia.org