Bukmuižas katoļu baznīca

Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīca atrodas Dagdas novada Ezernieku pagasts Ezernieku ciemā.

Pirmo Bukmuižas katoļu baznīcu šeit uzcēla Jānis Hilzens. Tās celtniecības laiks nav zināms, taču tā bija koka baznīca, Dagdas baznīcas filiāle. Šajā dievnamā Livonijas bīskaps Puzina atļāva noturēt Svēto Misi 1751. gada 23. augustā, par ko liecina bīskapa parakstītā atļauja, kas glabājas draudzes arhīvā. 1785. gadā grāfiene Konstance, kas bija Jāņa Hilzena sieva, dāvināja Bukmuižas baznīcai 44 desetīnas zemes, šo dāvinājumu ar savu pavēli apstiprināja Katrīna II, kas lasāms Bukmuižas draudzes hronikā.
(http://lv.wikipedia.org/wiki/Bukmuižas_Svētā_Ludviga_Romas_katoļu_baznīca)

Tagadējā mūra celtne uzbūvēta 1830. gadā par muižkunga Ludviga Sobanska līdzekļiem un iesvētīta 1830. gadā 1.oktobrī Sv. Ludviga (Francijas ķēniņa) godam. Baznīca ir celta baroka stilā, bez torņiem. Tā celta no akmeņiem un apmesta ar kaļķu javu, kurā ir liktas akmens šķembas. Dievnama priekšējā sienā (ārpusē) ir divas nišas, kurās ir ievietotas Sv. Pētera un Sv. Pāvila koka statujas. Tās griezis vietējais kokgriezējs Vaišļa. Viņa darbi ir redzami arī Aglonas bazilikā. Dārza labajā pusē ir zvanu tornis ar 4 akmens mūra stabiem. Zvanu tornī uz ozola stabiem ir iekārti 4 zvani, kuriem katram ir dots savs vārds. Dievnamam ir pieci altāri. Lielajā altārī Kristus krustā sistā glezna un Sv. Ludviga glezna. Baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, bet baznīcas altāris, feretrons ar gleznām un skulptūras ir Valsts nozīmes mākslas pieminekļi.
(http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/6626/)

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu