Brūču pērkonamoliņš (Anthyllis vulneraria)

Brūču pērkonamoliņš (latīņu: Anthyllis vulneraria; angļu: kidney Vetch, vācu: Gemeiner Wundklee; krievu: язвенник обыкновенный) ir divgadīgs vai daudzgadīgs, neliels (ga 15-40 cm) tauriņziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, zaro, īsi pieguloši apmatots, lapas vienmērīgi visā stublāja garumā. Vienam augam stublāji parasti vairāki. Uz stublāja 2-4 saliktas lapas. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no 4-6 pāriem šauri eliptisku vai eliptisku (ga 2-5 cm, pl 0.4-1.2 cm) lapiņu. Nepāra galotnes lapiņa lielāka. Visu lapiņu virspuse kaila, apakšpuse ar izklaidus piegulošiem matiņiem. Kauss divkrāsains, skraji apmatots, zobiņi sārti. Ziedu galviņas parasti 3(4), satuvinātas stublāja galā. Seglapas šķeltas, plūksnas šauras un smailas. Vainags tumšdzeltens vai oranždzeltens (ga līdz 1.5 cm). Auglis - pākstīte ar 1 sēklu.

Izplatība: Polimorfa un mainīga suga Eiropā. Vairāki autori nodala A. vulneraria s.l. ar daudzām pasugām, kas Latvijā tiek aplūkotas patstāvīgu sugu rangā. A. vulneraria s.str. (šaurā nozīmē; A. vulneraria ssp. vulneraria) sastopams Eiropas centrālajā un ziemeļaustrumu daļā.
Latvijā ļoti nevienmērīgi sastopama suga: diezgan bieži rietumdaļā, pārējā teritorijā reti vai ļoti reti.

Biotopi: Atsevišķi eksemplāri un grupas dažādos sausos, atklātos biotopos un skrajos priežu mežos.

Īpašas norādes: No citiem pērkonamoliņiem ne viegli atšķirama suga. Nosakot jāņem vērā, ka sugai ir divkrāsains (ar sarkaniem kausa zobiņiem) kauss (nevis bāldzeltens, vienkrāsains). Divas citas sugas Latvijā, kam kauss ir divkrāsains, ir Baltijas (A. x baltica; visbiežākā suga Latvijā) un košsarkanais (A. coccinea; visretākā suga Latvijā) pērkonamoliņš. Stublāja lapas vienmērīgi visā garumā (nevis satuvinātas apakšdaļā), lapu virspuse kaila, apakšpuse ar skrajiem, piegulošiem matiņiem (nevis apmatojums diezgan blīvs), ziedu galviņas satuvinātas stublāja galā (nevis attālas), ziedu vainags tumšdzeltens vai oranždzeltens (nevis tumšsarkans vai ar acīm redzamu sarkanās krāsas pārsvaru pār dzelteno).
www.latvijasdaba.lv


Klīniskajā medicīnā tiek reti izmantots. Tautas medicīnā tiek pietiekoši augsti novērtēts.

Galvenās īpašības ir brūču dziedēšana un antiseptiskā iedarbība. Bieži izmanto kombinācijā ar ceļteku lapām. Ar augu novārījumu apstrādā brūces, čūlas, apsaldējumus.

Svaigu augu, kā aplikācijas, izmanto apie audzējiem. Ar ziedu uzlējumu skalo mutes dobumu.

Bērniem pēc lielām izbailēm pagatavo vannu ar auga novārījumu.
Uzlējums – 2 ēdamk. kaltēti ziedi, 1,5 glāzes verdošs ūdens. Nostādina. Lieto brūču apmazgāšanai.

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu