Brīvības gatve, Rīga
Brīvības gatve (Rīga)
Brīvības iela tiek uzskatīta par galveno Rīgas ielu. Tās garums ir 12,6 km. Brīvības iela iet cauri Centra rajonam un Vidzemes priekšpilsētai un šķērso šādas Rīgas apkaimes: Centrs, Brasa, Grīziņkalns, Teika, Jugla, Berģi un Bukulti.
Brīvības iela tiek iedalīta trijos posmos. Pirmo posmu, kas atrodas vistuvāk Vecrīgai, sauc par Brīvības bulvāri un tas iet no Brīvības ielas sākuma Raiņa bulvāra Brīvības pieminekļa pakājē līdz Elizabetes ielai. Otrais ielas posms, kurš ir no Elizabetes ielai līdz dzelzceļam jeb Gaisa tiltam tiek dēvēts par Brīvības ielu, bet trešais posms no Gaisa tilta līdz pat Rīgas pilsētas robežai tiek dēvēts par Brīvības gatvi.
Vēsture
Brīvības ielas pirmsākumi ir meklējami Vecrīgā, kur Brīvības ielas posmu veido bijušās Kaļķu un Svērtuves ielas. Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Kaļķu ielas nosaukums parādījās 15. gadsimtā (Kalkstrate – lejasvācu valodā 1404, Pl. Cementi – latīņu val., 1407). Līdz 16. gadsimtam Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tagadējai Kalēju ielai) un pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gadsimtā iela tika pagarināta līdz tagadējam Pilsētas kanālam.
Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums – Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate 1413, Schalstrate 1506 – lejasvācu valodā), domājams cēlies no vārda Waagschale svaru kauss vācu valodā.
Brīvības ielas pirmsākumi bijušajās priekšpilsētu teritorijās ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu uz Vidzemi un Pleskavu, kurš 13. līdz 16. gadsimtā beidzās pie Smilšu ielas Vecrīgā. 16. gadsimta beigās izbūvējot jaunos nocietinājumus – zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Zigfrīda Annas Meirovica bulvāra).
Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu. Tā sākās no pilsētas nocietinājumiem un sniedzās līdz Lielajai Kalēju ielai (tagad Ģertrūdes iela) un beidzās pie Raunas vārtiem. Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja Esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem un pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kas 19. gadsimta pirmajā pusē bija vistālāk apbūvētā iela. Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā, Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. Laika posmā no 1870. līdz 1876. gadam Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri.
20. gadsimta sākumā Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu, Aleksandra bulvāri par Brīvības bulvāri, bet Pēterburgas šoseju (no Gaisa tilta līdz Juglai) Rīgas ārpilsētas novadā par Vidzemes šoseju. 1935. gadā Vidzemes šoseju (līdz pilsētas administratīvajai robežai) pārdēvēja par Brīvības gatvi. Pēc Padomju Savienības okupācijas 1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē un nosauca par Ļeņina ielu.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Ļeņina ielai tika atdots Brīvības ielas nosaukums, vienlaikus atdalot Kaļķu ielu, bet saglabājot vienoto numerāciju, kas Brīvības bulvārim sākas ar 19. un 30. numuriem nepāra un pāra pusēs.
lv.wikipedia.org
Šī ir viena no garākajām Rīgas ielām, kas ved cauri visai pilsētas Daugavas labā krasta teritorijai no 11.Novembra krastmalas (faktiski no Basteja bulvāra, jo Vecrīgas posms saucas Kaļķu iela) līdz pilsētas robežai. Garums 12 600 m.
Ielas posmu Vecrīgā veido Kaļķu un bijušā Svērtuves iela. Kaļķu iela sākotnēji bija daļa no tagadējās Šķūņu ielas. Nosaukums - Kaļķu iela parādījās 15. gs. (kalkstrate lejasvācu valodā, 1404; pl. cementi - latīņu valodā, 1407). Līdz 16. gs. Kaļķu iela gāja no Rātslaukuma līdz Rīgas upei (tagadējai Kalēju ielai); pretējā upes krastā atradās kaļķu ceplis. 17. gs. pagarināta līdz tagadējam Pilsētās kanālam. Kaļķu ielas turpinājums aiz Rātslaukuma līdz Daugavai bija Svērtuves iela. Senākais tās nosaukums - Šāļu vārtu iela (Schalportenstrate, 1413, schalstrate, 1506 - lejasvācu valodā), domājams, cēlies no vārda Waagschiale svaru kauss vācu valodā; Rātslaukumā atradušies pilsētas svari. Latviešu valodā līdz 1918 gadam saukta par Šāļu ielu, pēc tam neilgu laiku bijusi pievienota Kaļķu ielai, 20. gados pārdēvēta par Svērtuves ielu.
Brīvības ielas pirmsākumi bijušā priekšpilsētas teritorijā ir saistīti ar seno tirdzniecības ceļu uz Vidzemi un Pleskavu, kurš 13.-16. gs. beidzās pie Smilšu ielas (Vecrīgā). 16. gs. b., izbūvējot jaunos nocietinājumus - zemes vaļņus, galvenos pilsētas vārtus pārvietoja Kaļķu ielas galā (pie tagadējā Aspazijas/Basteja bulvāra, 1639). Rīgas priekšpilsētas centrālā iela pēc 1754. gada zīmētā plāna bija Lielā Smilšu iela, ko sauca arī par Lielo Smilšu ceļu; tā sākās no pilsētas nocietinājumiem, sniedzās līdz Lielajai Kalēju (tagadējai Ģertrūdes) ielai un beidzās pie Raunas vārtiem.
Pēc 1815. gada, kad pārplānoja 1812. gadā nodedzināto priekšpilsētu, paplašināja esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija. Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā no Elizabetes ielas līdz Gaisa tiltam. 1818. gadā ielas galā atklāja Triumfa arku, ko nosauca par Aleksandra vārtiem (tagad vārti atrodas Dziesmu svētku parkā); pēc tam arī ielu pārdēvēja par Aleksandra ielu, kās 19. gs. 1. pusē bija vistālāk apbūvētā iela.
Pēc vaļņu nojaukšanas 1859. gadā Aleksandra ielu pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā nosauca par Lielo Aleksandra ielu. 1870-76. gados Lielās Aleksandra ielas posmu no Pilsētas kanāla līdz Elizabetes ielai nosauca par Aleksandra bulvāri. 20. gs. sāk. Lielo Aleksandra ielu sauca par Aleksandra ielu. 1923. gadā to pārdēvēja par Brīvības ielu, Aleksandra bulvāri - par Brīvības bulvāri, Pēterburgas šoseju (no Gaisa tilta līdz Juglai) Rīgas ārpilsētas novadā - par Vidzemes šoseju. 1935. gadā Vidzemes šoseju (līdz pilsētas administratīvai robežai) pārdēvēja par Brīvības gatvi.
1950. gadā Svērtuves un Kaļķu ielu, Brīvības bulvāri, Brīvības ielu un Brīvības gatvi apvienoja vienā maģistrālē, ko nosauca V.I.Ļeņina vārdā. 1991. gadā iela atguva Brīvības ielas nosaukumu, bet Kaļķu iela atguva savu nosaukumu.
(© enc.*Rīga*1988)
Brīvības iela ilgu laiku bijusi Rīgas vai Rīgas priekšpilsētas galvenā iela, kuras nosaukums nepārtraukti ir bijis politizēts un saistīts ar pastāvošo politisko varu. 18.gs zīmētā Rīgas priekšpilsētu plānā kā galvenā iela minēta Lielais Smilšu ceļš, kas sākās pie pilsētas nocietinājumiem, līdz Lielajai Kalēju ielai un beidzās pie Raunas vārtiem. 1815. gadā, kad pārplānoja nodedzināto priekšpilsētu, paplašinot esplanādi līdz Elizabetes ielai, aiz kuras sākās apbūves teritorija, Lielā Smilšu iela ieguva jaunu trasi, kas sakrīt ar tagadējo Brīvības ielu posmā līdz Gaisa tiltam. Pirmo reizi Rīgas ielu sarakstos Brīvības iela ar nosaukumu Aleksandra Iela minēta 1818. gadā, kad ielas galā atklāja Triumfa jeb Aleksandra arku. 19.gs. tā bija vistālāk apbūvētā Rīgas iela. Pēc pilsētas vaļņu nojaukšanas Aleksandra ielu (Александровская улица) pagarināja līdz Pilsētas kanālam un 1861. gadā pārsauca par Lielā Aleksandra ielu (Большая Александровская улица).
1923. gadā iela pirmo reizi ieguva nosaukumu – Brīvības iela, 1942.-1944. gadā ielas nosaukums bija Ādolfa Hitlera aleja (Adolf Hitler Straße), 1944. gadā uz īsu brīdi tā atguva Brīvības ielas nosaukumu. 1950. gadā kopā ar Kaļķa ielu, Brīvības gatvi un Brīvības bulvāri iela ieguva nosaukumu Ļeņina iela (улица Ленина). Savu tagadējo nosaukumu Brīvības iela atguva tikai 1990. gadā. Iela ir nosacīti sadalīta trīs posmos – Brīvības bulvāris, Brīvības iela un Brīvības gatve.
citariga.lv
