Brīvības bulvāris 23, Rīga
Rīgas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle
Rīgā Brīvības bulvārī 23 atrodas Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle celta 1876.-1884.gadā, arhitekts Roberts Augusts Pflūgs.
Ēkas fasādes plastiskos dekorējumus veidojusi Augusta Folca vadītā dekorēšanas darbnīca.
Kristus Dzimšanas katedrāle
Rīga, Brīvības iela 23, LV-1050
Kontakttelefons: (+371) 67211216
Transports: 3., 16., 22.a, 37., 37.e, 41., 41.e, 53., 53.e autobuss un 4., 14., 17. trolejbuss
Dievkalpojumi
Baznīca atvērta katru dienu no plkst. 7.oo līdz 19.oo.
Dievkalpojumi notiek katru dienu.
Dievkalpojumu sākums darbadienās 7.30 un 17.00 (vasaras laikā 18.00), svētdienās un svētku dienās 7.00, 9.00 un 17.00 (vasaras laikā 18.00).
Katru dienu plkst.11.00 un 16.00 notiek aizlūgumi pie Svētmocekļa Rīgas Jāņa relikvijām.
Bibliotēka
Baznīcā ir garīgās literatūras bibliotēka draudzes locekļiem.
Bibliotēka atvērta svētdienās no plkst.12.00 līdz 17.00
Garīgā izglītība
Draudzes Svētdienas skolas nodarbības bērniem notiek katru svētdienu 3 vecuma grupās (tikai pēc iepriekšēja pieraksta).
Draudzes Svētdienas skola pieaugušajiem: katru svētdienu 15.00 ikvienam interesentam.
Kristības
Kristības notiek piektdienās, sestdienās un svētdienās pēc dievkalpojuma; citās dienās pēc iepriekšēja pieraksta.
Katehizācija pirms kristībām notiek katru sestdienu 16.00
Laulības
Laulības notiek tikai tajās dienās, kad to paredz Baznīcas Nolikums. Laulības notiek pēc iepriekšēja pieraksta, kuru var veikt katru trešdienu 14.00
www.pravoslavie.lv
Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāle ir Latvijas Pareizticīgo Baznīcas dievnams Esplanādē, Rīgā, viena no ievērojamākajām pareizticīgo kulta celtnēm Latvijā. Viena no četrām Latvijas pareizticīgo katedrālēm (Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā un Liepājā).
Kristus Piedzimšanas katedrāle ir lielākā un arhitektoniski grandiozākā pareizticīgo kulta celtne Baltijā, kas no 1876. līdz 1884. g. celta pēc arhitekta R. Pflūga projekta. Raksturīgi eklektisma perioda pareizticīgo dievnamiem tā veidota neobizantiešu stilā ar dzelteno ķieģeļu būvapjomu vainagojošiem pieciem kupoliem. 43 m augstais zvanu tornis sākotnējā projektā nebija paredzēts, to arhitekts pievienoja tikai 1880. g., kad katedrāle saņēma īpašu imperatora Aleksandra II dāvinājumu - 12 zvanus, izlietus tirgoņa D. Finlandska rūpnīcā Maskavā.
Dievnams darbojās līdz 1963. g, kad tieši zvani nospēlēja liktenīgo lomu baznīcas slēgšanā. Togad Lieldienās Latvijā viesojās PSRS kultūras ministre J. Furceva, kura, pēkšņi izdzirdējusi katedrāles zvanu skaņas, izteica lielu nepatiku sakarā ar šo faktu un izlēma katedrāles likteni. Zvanus noņēma, krustus nozāģēja, interjeru iznīcināja. Leģenda par to, ka cilvēks, kurš naktī nozāģēja zvanus, esot nokritis no baznīcas kupola un gājis bojā, gadiem ilgi ceļoja no mutes mutē. Ēka tika pārdēvēta par Zinību namu un pielāgota tā vajadzībām. Telpās iekārtoja izstāžu zāles, lektoriju, planetāriju un kafejnīcu, kura ieguva neoficiālu nosaukumu „Dieva auss" un kļuva par leģendāru tikšanās vietu Rīgas intelektuālajām un bohēmas aprindām.
Kad 1991. g. Pareizticīgo Baznīca dievnamu atguva, sākās rekonstrukcija, kas ilga līdz pat 2006. g. Atjaunošanas darbu laikā noskaidrojās, ka no 12 zvaniem divi ir palikuši zvanu tornī, pielieti ar betonu. Zvanu mēles nācās atbrīvot, piesardzīgi sadauzot betona slāni. 1992. g. dievnama iesvētīšanas ceremonijā pirmo reizi pēc ilgiem gadiem ieskanējās abi vēsturiskie zvani. Šobrīd Rīgu atkal ieskandina visi baznīcas 12 zvani - tie saņemti kā dāvinājumi.
www.anothertravelguide.lv
Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Brīvības bulvāris 23
