Bruģis

Senos laikos bruģa klāšanā izmantoja tikai samērā rupji apstrādātus dabiskos akmeņus, mūsdienās ir pieejami dažādi bruģa veidi. To lielā mērā nosaka attīstītā betona bruģakmeņu ražošanas tehnoloģija, kas piedāvā dažādu formu un krāsu bruģakmeņus. Segumiem tiek izmantoti dažādi materiāli, kuri atšķiras pēc savas izturības, estētiskajām īpašībām un cenas.

Betona bruģakmens ir mākslīgi veidots akmens. Tas ir viens no populārākajiem seguma veidiem, kurš pieejams dažādās formās, rakstos u.c., izmantojot plašās krāsu, bruģakmens izmēru un formu iespējas.

Granīta bruģakmens izveidojies vulkānu darbības rezultātā. Garantē seguma augstu mehānisko izturību un nodrošina ceļus ar kvalitatīvu segumu paaudžu garumā.

Laukakmeņu bruģis – vissenākais bruģakmens veids, no dabīga akmens. Lieliski piemērots mazāk intensīvi lietojamiem segumiem laukos un labi dažādo pilsētas situācijas segumus.

Klinkera bruģakmens veidots no augstā temperatūrā apdedzināta māla. Dabīgie krāsu toņi harmonizē ar apkārtējo ainavu.

Dolomīta plāksnes izmantojamas mazāk intensīvi lietojamos celiņos (dārza taciņas u.c.).

Irdenie materiāli – oļi, šķembas, tenisīts. Nav ieteicami ceļiem ar lielu slodzi, bet var veidot gaumīgus celiņus vai laukumus dārzos.

Arvien lielāku vietu segumu izvēlē ieņem jauktie segumi, kad tiek speciālā rakstā vai haotiski sakārtoti dažādi seguma veidi, piemēram: betona bruģis ar granīta bruģi, laukakmens ar betona bruģi u.c.

Atsevišķi var atzīmēt koka bruģi, kas gan nav no akmens, taču nereti tiek izmantots piemājas celiņu izveidē. To veido no ripās zāģētiem apaļkokiem.

Ir parādījušies arī plastikāta bruģakmeņi, ko ražo no otrreizējās pārstrādes PET pudelēm.

www.bruget.lv