Brieži

Briežu dzimta (Cervidae)

Izplatība

Briežu dzimta (Cervidae) ir pārnadžu kārtas (Artiodactyla) atgremotāju apakškārtas (Ruminantia) dzimta, kurā ietilpst 53 mūsdienās dzīvojošas sugas. Pazīstamākās sugas ir staltbriedis, alnis, ziemeļbriedis, stirna un dambriedis. Briežu raksturīga pazīme ir ragi, kuri aug tikai tēviņiem, izņemot ziemeļbriežus un ūdensbriežus. Ragi katru gadu tiek nomesti, un katru gadu tie ataug no jauna. Ar to briežu dzimta atšķiras, piemēram, no antilopēm, kuras ragus nemaina nekad.

Briežu dzimtas dzīvnieki savvaļā dzīvo Eirāzijā, Amerikā un Āfrikā, lai gan Āfrikā ir sastopama tikai 1 suga - staltbriedis (Cervus elaphus), kas sastopams Ziemeļāfrikā Atlasa kalnos. Briežu dzimtas dzīvnieki mājo visdažādākajās biomās, sākot ar tundru un beidzot ar tropu lietusmežiem. Lai arī lielākā daļa dzīvo mežos, dažas sugas izvēlas atklātu biomu - prēriju. Lielā auguma sugas visbiežāk ir sastopamas mērenā klimata joslā. Mazā auguma sugām vislielākā dažādība ir Dienvidamerikā un Centrālamerikā. Bet kopumā vislielākā briežu sugu dažādība ir sastopama Ziemeļamerikā, un Eirāzijas kontinentā visvairāk sugu dzīvo Āzijā.

Latvijā savvaļā ir sastopamas 3 briežu dzimtas sugas: staltbriedis, stirna (Capreolus capreolus) un alnis (Alces alces).

Izskats un īpašības
Briežu dzimtas dzīvnieki augumā var būt ļoti dažādi. Tie var būt gan lieli, gan mazi. Mazākais ir ziemeļpudubriedis (Pudu mephistophiles), kas sver tikai 10 kg, toties lielākais ir alnis, kas vidēji sver 431 kg. Kopumā briežu dzimtas dzīvniekiem ir kompakti ķermeņi, garas, spēcīgas kājas un īsas astes. Tie ir izveicīgi un piemēroti dzīvei mežā. Tie labi lec, skrien un peld.

Briežu dzimtas dzīvnieki ir zālēdāji, un kā visiem atgremotājiem tiem ir 4 kameru kuņģis. To zobi ir piemēroti, lai sakošļātu dažādus augus, krūmu zarus un koku mizas ieskaitot. Tiem nav augšējo priekšzobu, to vietā briežu dzimtas dzīvniekiem augšžoklī ir raupšs sabiezinājums. Staltbrieži Rama salā Skotijā pie iespējas barojas ar putnu mazuļiem. Zinātnieki to skaidro ar minerālvielu trūkumu salas augos, lai tēviņi spētu izaudzēt ragus. Ķīnas ūdensbriedim, cekulainajam briedim un mundžakiem ir pagarināti augšējie ilkņi. Tie ir asi un tik gari, ka redzami ārpus mutes. Toties daudzām citām sugām augšējo ilkņu nav vispār.

Gandrīz visiem briežu dzimtas dzīvniekiem virs acīm ir sejas dziedzeri, kas satur spēcīgus smaržas feromonus. Tos brieži lieto, lai iezīmētu savu teritoriju. Tēviņiem , kad tie ir dusmīgi vai uztraukti, dziedzeri plaši atverās un izdala specifisko aromātu. Briežu dzimtas dzīvniekiem nav žults pūslis. Acīs tiem ir gaismas paklājs (tapetum lucidum), kas atstaro gaismu un nakts laikā uzlabo redzi.

Ragi
Visiem briežu dzimtas sugu tēviņiem, izņemot Ķīnas ūdensbriedi, ir ragi. Dažām sugām arī mātītēm ir ragu pauguriņi, ragu aizmetņi, bet tikai ziemeļbrieža (Rangifer tarandus) mātītei ir nelieli radziņi. Ragiem augot, tie ir mīksti, bagātīgi apasiņoti un klāti ar samtainu ādiņu. Pirms riesta laika sākuma ragi nokaļķojas un kļūst cieti kākauls. Samtainā āda tiek noberzta, atsedzot jaunos ragus. Pēc riesta starp ragu pamatni un ragiem izveidojas mīksto audu slānītis, lēnām atdalot ragus līdz tie nokrīt.

Riesta laikā tēviņi lieto ragus, lai cīnītos savā starpā, noskaidrojot, kurš ir spēcīgāks un veiklāks un kuram ir izredzes pievērst mātītes uzmanību. Katrai sugai ir atšķirīga ragu forma, žuburojums un lielums. Tomēr jo vecāks tēviņš, jo iespaidīgāki tā ragi.

Barība
Briežu dzimtas dzīvnieki ir izvēlīgi ēdāji. Pamatā tie barojas ar koku un krūmu lapām, dzinumiem, jaunu, maiguzāli, jauniem krūmu zariem, augļiem, ķērpjiem un sēnēm. Atšķirībā no citiem atgremotājiem, tie izvairās no šķiedrvielām bagātiem augiem un pēc iespējas izvēlas maigas un viegli sagremojamas augu daļas.

Reprodukcija
Gandrīz visiem briežu dzimtas dzīvniekiem mazuļus audzina tikai mātītes. Parasti piedzimst 1 - 2 mazuļi. Grūsnības periods ir apmēram 10 mēneši. Lielākā daļa mazuļu piedzimst lāsumainos kažociņos. Jau pirmajāziemā kažoks iegūst pieauguša dzīvnieka krāsojumu. Jau savas dzīves pirmajās 20 minūtēs mazulis stāk staigāt. Pēc piedzimšanas māte to nolaiza tīru, lai tam nebūtu nekāda smarža un plēsēji to nevarētu saost. Pirmo nedēļu mazulis tiek noslēpts zālē līdz tas ir pietiekami spēcīgs, lai visur mātei sekotu. Māte pirmajā nedēļā to bieži atstāj vienu. Māte un mazulis paliek kopā apmēram 1 gadu. Jaunie tēviņi pamet māti un pamatā to nekad vairs neredz, bet jaunās mātītes reizēm atgriežas pie savas mātes ar savu mazuli un veido ar māti kopīgu nelielu ģimenes baru.

Klasifikācija

Briežu dzimta (Cervidae)

Briežu apakšdzimta (Cervinae)
- ģints Aksisbrieži (Axis)
  - apakšģints (Axis)
    - Aksisbriedis (Axis axis)
  - apakšģints (Hyelaphus)
    - Cūku aksisbriedis (Axis calamianensis)
    - Indoķīnas aksisbriedis (Axis porcinus)
    - Kūla aksisbriedis (Axis kuhlii)
- ģints Baltpurna brieži (Przewalskium)
  - Baltpurna briedis (Przewalskium albirostris)
- ģints Brieži (Cervus)
  - Kanādas briedis (Cervus canadensis)
  - Plankumainais briedis (Cervus nippon)
  - Staltbriedis (Cervus elaphus)
  - Tibetas staltbriedis (Cervus wallichi)
- ģints Dambrieži (Dama)
  - Dambriedis (Dama dama)
    - Persijas dambriedis (Dama dama mesopotamica)
  - †Sicīlijas dambriedis (Dama carburangelensis)
- ģints Dāvida brieži (Elaphurus)
  - Dāvida briedis (Elaphurus davidianus)
- ģints Dienvidāzijas brieži (Rucervus)
  - Barasinga (Rucervus duvaucelii)
  - Līrragu briedis (Rucervus eldii)
  - †Šomburga briedis (Rucervus schomburgki)
- ģints Rusabrieži (Rusa)
  - Sambarbriedis (Rusa unicolor)
  - Rusabriedis (Rusa timorensis)
  - Filipīnu sambarbriedis (Rusa mariannus)
  - Filipīnu plankumainais briedis (Rusa alfredi)
- ģints †(Megaloceros)
  - †Īrijas staltbriedis (Megaloceros giganteus)
  - †Sardīnijas pundurbriedis (Megaloceros cazioti)
Mundžaku apakšdzimta (Muntiacinae)
- ģints Cekulainie brieži (Elaphodus)
  - Cekulainais briedis (Elaphodus cephalophus)
- ģints Mundžaki (Muntiacus)
  - Borneo mundžaks (Muntiacus atherodes)
  - Čionsonas mundžaks (Muntiacus truongsonensis)
  - Fīsa mundžaks (Muntiacus feae)
  - Gunšaņas mundžaks (Muntiacus gongshanensis)
  - Indijas mundžaks (Muntiacus muntjak)
  - Ķīnas mundžaks (Muntiacus reevesi)
  - Lapu mundžaks (Muntiacus putaoensis)
  - Melnais mundžaks (Muntiacus crinifrons)
  - Milzu mundžaks (Muntiacus vuquangensis)
  - Puhou mundžaks (Muntiacus puhoatensis)
  - Rūzvelta mundžaks (Muntiacus rooseveltorum)
  - Sumatras mundžaks (Muntiacus montanum)
Stirnu apakšdzimta (Capreolinae)
- ģints Aļņi (Alces)
  - Alnis (Alces alces)
- ģints Amerikas brieži (Odocoileus)
  - Baltastes briedis (Odocoileus virginianus)
  - Melnastes briedis (Odocoileus hemionus)
- ģints Andu brieži (Hippocamelus)
  - Dienvidandu briedis (Hippocamelus bisulcus)
  - Ziemeļandu briedis (Hippocamelus antisensis)
- ģints Mazamas (Mazama)
  - Amazones brūnā mazama (Mazama nemorivaga)
  - Amerikas sarkanā mazama (Mazama americana)
  - Centrālamerikas sarkanā mazama (Mazama temama)
  - Ekvadoras sarkanā mazama (Mazama rufina)
  - Jukatanas brūnā mazama (Mazama pandora)
  - Mazā mazama (Mazama chunyi)
  - Mazā sarkanā mazama (Mazama bororo)
  - Pelēkā mazama (Mazama gouazoubira)
  - Pundurmazama (Mazama nana)
  - Rudā mazama (Mazama bricenii)
- ģints Pampu brieži (Ozotoceros)
  - Pampu briedis (Ozotoceros bezoarticus)
- ģints Pudubrieži (Pudu)
  - Dienvidpudubriedis (Pudu puda)
  - Ziemeļpudubriedis (Pudu mephistophiles)
- ģints Purva brieži (Blastocerus)
  - Purva briedis (Blastocerus dichotomus)
- ģints Stirnas (Capreolus)
  - Eiropas stirna (Capreolus capreolus)
  - Sibīrijas stirna (Capreolus pygargus)
- ģints Ziemeļbrieži (Rangifer)
  - Ziemeļbriedis (Rangifer tarandus)
Ūdensbriežu apakšdzimta (Hydropotinae)
- ģints Ūdensbrieži (Hydropotes)
  - Ķīnas ūdensbriedis (Hydropotes inermis)