Brīvības iela 61, Rīga

Īres nams ar veikaliem Brīvības ielā nr. 61 celts 1911.–1912.g., arhitekts A. Vanags; bijušais Tetera nams, kopš 20. gadiem valsts (Finanšu, vēlāk Iekšlietu ministrijas) īpašums. Pirms Pirmā pasaules kara namā darbojās Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa. 1919. g. sākumā namā izvietojās Latvijas Revolucionārā kara komiteja. 20. un 30. gados namā darbojās Iekšlietu ministrija un iekšlietu resora darbinieku krājaizdevu kase, Latvijas aizsargu krājaizdevu sabiedrība, Latvijas Pretalkohola biedrība (dibināta 1908. g., šajā namā līdz 30. gadu vidum), Latvijas Centrālā pretalkohola savienība (dibināta 1924. g.) un pretalkohola propagandas žurnāla “Jaunā Balss” (1923–1940) redakcija, 20. gadu 1. pusē arī Latvijas Ev.–lut. baznīcas virsvalde. Nama Stabu ielas pusē līdz 30. gadu vidum darbojās Valsts statistiskā pārvalde (vēlāk Lāčplēša 1) un Izpostīto apgabalu kongresa padome, 30. gadu beigās – Sabiedrisko lietu ministrija un valsts izdevniecība “Pagalms”. Līdz 30. gadu vidum, kad namu pilnībā pārņēma Iekšlietu ministrija, tur atradās ~ 10 veikali, t. sk. M. A. Polugajevska grāmatu veikals un bibliotēka, L. Brennera muzikāliju veikals, Š. Levenšteina dāmu veļas un mežģīņu tirgotava, F. Grintuha, vēlāk F. Joseloviča modes preču veikals, V. Renca, vēlāk R. Beilkinda konditoreja un maiznīca, Augusta Šulca puķu veikals, arī saldumu un augļu, piena produktu veikali, namā atradās arī Tautas labklājības ministrijas aptieka. Padomju okupācijas laikā 1940.–1941. g. un no 1944. g. namā izvietojās Iekšlietu tautas komisariāts, vēlāk Valsts drošības komiteja (“čeka”), nama pagrabstāvā atradās ieslodzīto kameras. Vācu okupācijas laikā Otrā pasaules kara gados namā darbojās virkne vietējo pārvaldes iestāžu: Iekšlietu ģenerāldirekcija, Administratīvais departaments, Kārtības policijas departaments, Pašvaldību departaments, Izglītības un kultūras ģenerāldirekcija, Baznīcu un konfesiju departaments, Mākslas un sabiedrisko lietu departaments, tur atradās žurnāla “Latvju Mēnešraksts” (1942–1944) redakcija. 90. gados namā izvietojās Valsts policija. [avots: R. Zalcmanis "Nezināmā Rīga"].
www.zudusilatvija.lv

Stūra māja
Stūra māja ir apzīmējums ēkai, kas atrodas Brīvības ielā 61, Rīgā, Latvijā. Ēkas paralēlais numurs ir Stabu iela 12. Tā ir valsts nozīmes vēstures piemineklis un vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Vēsture
Šis ir 1911. gadā celts īres nams ar veikalu, pēc arhitekta Aleksandra Vanaga projekta. Šis ir bijušais Tetera nams, 1920. gados kļuva par Latvijas Finanšu ministrijas īpašumu, vēlāk – Latvijas Iekšlietu ministrijas īpašumu.

Pirms Pirmā pasaules kara te bija Ķeizariskās krievu Mūzikas sabiedrības mūzikas skolas nodaļa, 1919. gadā – Latvijas Revolucionārā kara komiteja. PSRS okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam un no 1946. gada 28. janvāra – Iekšlietu Tautas komisariāts un Valsts drošības komiteja. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija.

2003. gada 15. decembrī ēkas Stabu ielas pusē tika atklāta piemiņas zīme "Melnais slieksnis", kura tēlnieks ir Gļebs Panteļejevs, arhitekts – Andris Veidemanis, kas veltīta komunistiskā režīma upuriem.

Izstādes
2014. gadā projekta "Rīga 2014" ietvaros šajā ēkā iekārtoja ekspozīciju "Stūra māja. Lieta Nr. 1914/2014". Tajā ietilpa Okupācijas muzeja iekārtota ekspozīcija, ekskursija "Čekas pagrabos" gida pavadībā un piecas izstādes – "Draudzības (re)konstrukcija", "Latvieša koferis", "Par spīti visam", "10 lietu stāsti par cilvēku un varu" un kinorežisores Ilonas Brūveres iniciētais projekts "Liktens lietu muzejs".
lv.wikipedia.org

Patlaban šajā ēkā izveidots Liktens lietu muzejs.

Okupācijas muzeja projekts „Stūra māja” dod iespēju visplašākajai sabiedrībai iepazīties ar bijušās Valsts drošības komitejas jeb čekas galveno mītni Rīgā, izveidojot izstādi par tās darbību Latvijā un sagatavojot ēkas apskates maršrutu.

Cilvēki var apskatīt ieslodzījuma kameras, pagrabus, pastaigas laukumus, pratināmo personu pārvadājamo liftu un izmeklētāju kabinetus.

Stūra māja būs atvērta no 2014. gada 1. maija līdz 19. oktobrim, piedāvājot apmeklēt Okupācijas muzeja iekārtoto ekspozīciju (ieeja bez maksas), ekskursiju „Čekas pagrabos” gida pavadībā un piecas izstādes – „Draudzības (re)konstrukcija”, „Latvieša koferis”, „Par spīti visam”, „10 lietu stāsti par cilvēku un varu” un „Liktens lietu muzejs”, kas no dažādiem skatpunktiem traktē cilvēka un varas attiecības pagātnē, kuras joprojām iespaido mūsu šodienas apziņu.