Blankenfeldes muiža
Blankenfeldes muiža atrodās Jelgavas novadā, Vilces pagastā, vien pāris minūšu attālumā no Lietuvas robežas. Plašo Zemgales līdzenumu ieskautā muiža ir lieliska vieta, kur baudīt rāmu lauku mieru un dabas šarmu, apskatot muižas kompleksa ēkas- vārtu māju un kungu māju un plašo muižas parku ar dīķiem, klausoties vēstures likloču stāstus.
Muižas apciemojumu grupām lūgums iepriekš piesakiet pa tālruni +371 27810348.
Staļļa otrajā stāvā atrodas gaumīgi iekārtoti, mājīgi viesnīcas numuriņi. Tajos apmeklētāji var pārnakšņot, izbaudot senatnīgo muižas atmosfēru kopā ar mūsdienu komfortu. Par atsevišķu samaksu ir iespēja baudīt muižkunga cienīgas brokastis atjaunotās vārtu mājas restorānā.
Blankenfeldes muiža jau sen bija plaši pazīstama ar augļkopību, taču plūškoks ir muižas simbols. Tika ražots un pārdots plūškoka vīns un sula, bet dāmu vidū īpaši pieprasīta bija plūškoka ziedu tēja kas uzskatīta par lielisku tievēšanas līdzekli!
Jelgavas novads, Vilces pagasts, Blakenfelde, Blakenfeldes muiža, LV-3026
+371 27810348
bmuiza@inbox.lv
www.latvia.travel
Blankenfeldes muiža (vācu: Blankenfeld) atrodas tagadējā Vilces pagastā, Jelgavas novadā, Latvijā. Blankenfelde ir 1,8 km attālumā no Latvijas-Lietuvas robežas. Muižas centra apbūve ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Vēsture
Zināms, ka Livonijas ordeņa valsts laikā 1462. gadā fon Mēdemu dzimta ieguva zemes īpašumu Mītavas komturijas teritorijā, no 1495. gada tas atradās Livonijas ordeņa landmaršala teritorijā.
Pirmo reizi Blankenfeldes muiža pieminēta Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā, kad no 1689. līdz 1701. gadam muižas īpašnieks bija Ernsts fon Mēdems. Par nākamajiem īpašniekiem kļuva fon Kēnigfelsu dzimta. Muižā 1804. un 1805. gadā uzturējies arī nākamais Francijas karalis Luijs XVIII. 1891. gadā muiža nokļuva fon Hānu dzimtas īpašumā. 1921. gadā pēc muižas atsavināšanas tā tika piešķirta Jelgavas apriņķa valdei. 1925. gadā tajā ierīkoja garīgi slimu cilvēku patversmi "Saulītes", bet pēc Otrā pasaules kara līdz 1976. gadam tur bija invalīdu nams. Šajā laikā ēkai piebūvēja otro stāvu.
2007. gadā Blankenfeldes muižas trīs dzīvojamajās ēkas, astoņas palīgēkas un trīs zemes vienības vairāk nekā 30 hektāru platībā iegādājās SIA "JVB", kuras viens no īpašniekiem ir bijušais "Grindeks" valdes vadītājs Valdis Jākabsons. Viņš atjaunoja ēkas, iekārtoja viesnīcu un ražoja produktus no plūškokiem, āboliem, gurķiem. Restaurētajās vāgūža jeb staļļa telpās Jēkabsons ierīkoja zvanu muzeju. Lai segtu SIA "JVB" parādsaistības pret AS "Citadele banka", 2020. gada janvārī Blankenfeldes muižas nekustamo īpašumu izlika pārdošanai izsolē. Blankenfeldes muižas sākumcena bija noteikta 246 627,14 eiro.
Apraksts
Muižā kopumā bijušas 16 ēkas, tai skaitā kungu māja, kalpu māja ar caurbrauktuvi, klēts, stallis, tējas paviljons un parks. Parādes pagalms ir apjozts ar mūra žogu ar dekoratīviem vārtiem. Ap parādes pagalmu tikušas izvietotas galvenās dzīvojamās un saimniecības ēkas. Muižas kompleksam ir kopīga simetrijas ass ar parku.
Kungu māja ir 18. gadsimta sākumā celta vienstāva mūra garenbūve, tai ir stāvs divslīpu jumts. 19. gadsimta sākumā to pārbūvēja klasicisma stilā. Kalpu māja ir 19. gadsimta beigās celta vienstāva mūra garenbūve. Muižas parādes pagalma ziemeļrietumu stūrī atrodas tējas paviljons. Netālu no muižas atrodas 20. gadsimta 90. gados sakoptie fon Kēnigfelsu un fon Hānu dzimtas kapi.
Melnais plūškoks
Šodien Blankenfeldes muižā ir izkoptas vecās melno plūškoku (Sambucus nigra) audzes, iestādītas jaunas, izveidota moderna ražotne sulu, sīrupu, vīnu ražošanai, noorganizēts pārdošanas tīkls saražotās produkcijas realizācijai. Šos, kā arī citus produktus ir iespējams iegādāties gan uz vietas Blankenfeldes muižā, gan citviet Latvijas veikalos. Blankenfeldes muižas produkcija šogad ir ieguvusi arī "Zaļo karotīti", kas apliecina kvalitāti, kopdarbu, izaugsmi un vēlmi izmantot šo vietējo Latvijas dabas bagātību, ko nodot gan nākamajām paaudzēm, gan vietējam tirgum.
lv.wikipedia.org
