Bivalvia

Gliemeņu klasei (20 000) raksturīgs samērā vienveidīgs dzīvesveids un divvāku čaula, kuras izmēri var būt no dažiem mm līdz 2 m – tridaknai jeb milzgliemenei (Tridacna gigas). Attīstība notiek ar peldoša kāpura stadiju. Lielajām saldūdens gliemenēm kāpurs parazitē uz zivīm, jūras gliemenēm tas parasti ir brīvi peldošs organisms, bet saldūdens sīkgliemeņu sugām tas attītās mātes organismā.

Pēc barošanās veida gliemenes ir filtrētājas, vairākumam no tām ir sēdošs dzīvesveids, daļa spēj lēni pārvietoties ar ķīļveida kājas palīdzību, tikai dažas gliemenes spēj peldēt ar čaulas vāku kustībām vai izmantojot reaktīvo kustību. Gliemenes ir izplatītas visās pasaules jūrās un saldūdeņos, dažas sugas atrastas pat 9000 m dziļumā.

Latvijā dzīvo 42 saldūdens gliemeņu un 4 jūras gliemeņu sugas. Pludmalē visbiežāk var atrast Baltijas plakangliemenes (Macoma baltica) čaulas. Labi atšķiramas ir arī ziemeļu ēdamgliemenes jeb mīdijas (Mytilus edulis) melnās čaulas un baltās lielās smilšgliemenes (Mya arenaria) čaulas. Lamarka sirsniņgliemenes (Cardium lamarki) čaulas ir apmēram tikpat lielas kā plakangliemeņu čaulas, taču tās ir rievainas. Visos agrāk iznākušajos literatūras avotos par gliemenēm ir rakstīts, ka šo sirsniņgliemeni sauc par ēdamo sirsniņgliemeni (Cardium edule), taču jaunākajos pētījumos ir atklāts, ka Baltijas jūrā sastopama tikai šīs sugas pasuga, kura tagad atzīta par patstāvīgu sugu – Lamarka sirsniņgliemeni.

www.latvijas.daba.lv