Bites

Bites (Anthophila)

Viena no mazākajām bišu virsdzimtas dzimtām. Latvijā konstatēta 31 suga – 22 kameņu un 8 parazītkameņu sugas, kā arī visiem ļoti labi pazīstamā medusbite Apis mellifera. Jāatzīmē, ka bišu virsdzimtā, kurā ietilpst arī bišu dzimta, Latvijā konstatētas 293 sugas: vairākums sugu pātstāv tā saucamo vientuļo bišu dzimtas, piemēram, griezējbites (Megachilidae), pūkbites (Anthophoridae), slaidbites (Halictidae), smilšbites (Andrenidae) u. c.

Kamenes (Bombus) dzīvo viengadīgās saimēs. Ligzdu veido galvenokārt pamestās grauzēju alās vai starp akmeņiem. Vasaras beigās ligzdā var būt līdz 200 īpatņu – apaugļotās mātītes un tēviņi, kā arī darbakamenes. Pārziemo tikai apaugļotās mātītes. Kamenes pārtiek no ziedputekšņiem un nektāra. Dabā liela nozīme kamenēm ir kā daudzu augu (īpaši sarkanā āboliņa un lucernas) apputeksnētājām, jo ar savu garo snuķīti tās var aizsniegt nektāru tādos ziedos, kuros citi kukaiņi to nespēj. Šrenka kamene (B. schrencki) ir iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, tomēr saudzējamas ir visas kameņu sugas. Biežāk pie mums sastopamas melnā kamene (B. lucorum), lauku kamene (B. agrorum) un akmeņu kamene (B. lapidarius).

Parazītkamenes (Psithyrus) ligzdas neveido un saviem kāpuriem barību nevāc. Viņas olas iedēj kameņu ligzdās. Katra parazītkamene dzīvo tikai pie noteiktas kameņu sugas, kurai tā pēc izskata ir ļoti līdzīga. Piemēram, P. rupestris, pēc izskata atgādina akmeņu kameni. Katrā kameņu ligzdā var būt tikai viena parazītkamenenes mātīte, jo vairākas mātītes kopā nesadzīvo un vājākās tiek padzītas. Dažas parazītkameņu mātītes pat nogalina savas saimnieksugas mātīti.

Visiem pazīstamās medusbites ir sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo saimēs ar sarežģītu struktūru un funkciju sadali. Normālā saimē ir viena apaugļota bišu mātīte (māte). Ik dienas bišu māte var izdēt 2000 - 3000 olu. No apaugļotām olām attīstās mātītes un darbabites, bet no neaapaugļotām – tēviņi (trani).

Darbabites mutes orgāni pielāgoti nektāra sūkšanai. Nektāru un ūdeni darbabite pārnes medus guzā (tajā ietilpst 50 - 60 mg šķidruma), ko no guzas var viegli atrīt. Vēdera galā darbabitei un mātei ir dzelonis ar indes dziedzeru izvadu. Dzelonis ir atskabargains. Ja bite iedzeļ, piemēram, cilvēkam, dzeloni nevar izvilkt un tas parasti notrūkst, izraujot arī daļu iekšējo orgānu (tāpēc pēc iedzelšanas darbabites parasti nobeidzas). Dzelonis tiek likts lietā galvenokārt saimes aizsardzībai.

Medusbites savām vajadzībām cilvēks sācis izmantot jau senatnē. No medusbitēm iegūst medu, vasku, ziedputekšņus, propolisu, peru pieniņu un bišu indi. Bites ir arī nozīmīgas augu apputeksnētājas. Pasaulē izveidojušās vairākas atšķirīgas medusbišu rases. Latvijā sastopama galvenokārt Viduseiropas tumšo medusbišu populācija, kas labi pielāgojusies vietējiem apstākļiem, tomēr ir ievestas arī citu rasu medusbites.
latvijas.daba.lv

Bites jeb bišveidīgie kukaiņi (Anthophila) ir kukaiņi, kuri ir radniecīgi lapsenēm un skudrām. Ir zināmas vairāk nekā 20 000 bišu sugu, kuras iedalītas 9 dzimtās. Savukārt visas šīs dzimtas ietilpst bišu virsdzimtā (Apoidea). Bites apdzīvo visus kontinentus, izņemot Antarktīdu.

Bišu izskats un īpašības
Bites pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem, pirmkārt bitēm barība ir enerģijas avots, un tikai otrkārt tā ir olbaltumvielu un citu vielu avots. Bites savus cirmeņus (bišu kāpurus) baro ar bišu maizi, ko pagatavo no ziedputekšņiem.

Lai varētu iegūt nektāru, bitēm ir garš snuķītis un mēle. Tām ir antenas, kas sastāv no 13 posmiem traniem, bet no 12 posmiem sievišķā dzimuma bitēm. Visām bitēm ir 2 spārni, pakaļkājas ir mazākas par pārējām kājām. Tāpat kā citiem iežmauglapseņu kukaiņiem, bitēm dējeklis ir pārveidojies dzelonī. Dzelonis miera stāvoklī ir paslēpts vēderā. Ta kā vēders ir ļoti kustīgs, dzeloņa dūriens vienmēr ir precīzs. Bišveidīgajiem kukaiņiem ir bagātīgs ķermeņa apmatojums un paplašināts kājiņas priekšējais loceklis. Savus pēcnācējus bites audzē ligzdā šūnās.

Vismazākā bite ir mazā bezdzeloņbite (Trigona minima), kas pieder bezdzeloņbišu ģintij (Trigona), šīm bitēm nav dzeloņa un to garums ir 2,1 mm. Vislielākā bite pasaulē ir Indonēzijas sveķu bite (Megachile pluto), kas pieder griezējbišu dzimtai (Megachilidae), Indonēzijas sveķu bite var sasniegt 39 mm garumu. Bet slaidbites (Halictidae), kas ir populāras visā ziemeļu puslodē, ir tik atšķirīgas no bitēm kopumā, ka tiek uzskatītas par mušām vai lapsenēm. Vislabāk cilvēki atpazīst Eiropas medus biti (Apis mellifera), kura ražo medu, lai gan medu ražo arī dažas citas bites. Šī bite ir iecienīta biškopībā visā pasaulē.

Bišu galvenie ienaidnieki ir dažādi putni: bišu dzenis (Merops apiaster), karaļputni (Tyrannus), zobgaļputni (Mimidae), kā arī spāres un lapseņu ģints - bišuvilki (Philanthus).

Augu apputeksnēšana
Bitēm ir liela nozīme augu apputeksnēšanā, un dabā tās ir galvenās apputeksnētājas. Bites meklē ziedošus augus, lai sūktu nektāru vai arī lai vāktu ziedputekšņus. Sūcot nektāru, bite var apputeksnēt ziedu, bet, vācot ziedputekšņus, apputeksnēšanās notiek pilnīgi. Zinātniski ir aprēķināts, ka 1/3 cilvēces barības resursu ir atkarīga no augu apputeksnēšanās, un lielākā daļa augu tiek apputeksnēta ar bišu palīdzību, īpaši ar Eiropas medus bites (Apis mellifera) palīdzību.

Lielākā daļa bišu ir pūkainas, to matiņiem piemīt elektrostatiskā strāva, kas palīdz pievilkt ziedputekšņus pie matiņiem. kas aug ne tikai uz ķermeņa, bet arī uz kājām. Ik pa laikam bites savāktos ziedputekšņus aiznes uz ligzdu, notīra un savāc speciālās šūnās. Liela daļa bišu vāc ziedputekšņus no daudziem, dažādiem augiem, bet ir bites, kas apmeklē tikai noteikta auga ziedus. Ziedu apmeklēšana var būt bīstama nodarbošanās. Ziedu kausos mēdz slēpties dažādas vaboles un zirnekļi, kas uzbrūk bitēm. Meklējot ziedus, bites var nomedīt putni un citi plēsīgi kukaiņi.

Saimes bites
Bites var būt gan vientuļnieces, gan veidot lielākas vai mazākas saimes. Visattīstītākās bites ir tās, kas veido lielas saimes: medus bites (Apis), kamenes (Bombus) un bezdzeloņa medusbites (Meliponini). Lielajās saimēs kopā dzīvo bišu māte, trani un meitas - darba bites. Bišu saimes raksturo augsta organizētība ar dalītiem darba pienākumiem. Saimes var būt ļoti lielas, kā Eiropas medus bitei (Apis mellifera), kurai vienā saimē var būt 60 000 bišu, un mazākas saimes kā kamenēm - līdz 200 īpatņiem. Ir bites, kas veido nelielas, daļēji sociālas grupas. Šajās saimēs kopā dzīvo māsas, un tās nedzīvo kopā ar bišu māti, arī šīm bitēm ir darbu dalīšana.

Ir primitīvas bišu dzimtas, kas ir sociālas un veido organizētas saimes, bet to uzvedība ir maz pētīta. Šo bišu dzīves veids ir gandrīz nezināms. Vismazāk izpētītās bites ir slaidbites (Halictidae)

Bites vientuļnieces
Lielākā daļa pārējo bišu, kā austrumu namdara bite (Xylocopa virginica), lucernas griezējbite (Megachile rotundata), orhideju bite (Osmia lignaria) un Japānas ragabite (Osmia cornifrons) ir vientuļnieces, kas jāsaprot tādā veidā, ka katra sievišķā dzimuma bite ir māte, katra veido savu ligzdu, un šīm bitēm nav darba bišu. Bites vientuļnieces neražo medu un vasku.

Bites vientuļnieces ir nozīmīgas augu apputeksnētājas, ziedputekšņi ir galvenā bišu cirmeņu barība. Bieži ziedputekšņi tiek jaukti ar nektāru. Šīs bites ļoti bieži ir viena vai dažu augu bites, tomēr nektāru sūc no dažādiem augiem. Nav zināma neviena bite, kas vāktu nektāru tikai no viena vai dažiem augiem. Ir bites, kas ziedputekšņu vietā ievāc augu eļļas. Ir augi, kurus efektīgi apputeksnēt var tikai īpašas sugas bites.

Bites vientuļnieces iekārto ligzdas dobos augos, piemēram, niedrēs, bet visbiežāk tuneļos zemē. Bišu māte iekārto ligzdu ar vienu olu, un šajā ligzdā noglabā cirmenim nepieciešamo pārtiku, ligzda tiek rūpīgi noslēgta. Ligzdā var būt arī vairākas šūnas. Ja ligzda tiek iekārtota koka dobumā, tad arējās šūnās, tajās, kuras atrodas vistuvāk izejai, tiek iedētas vīrišķā dzimuma olas. Bites vientuļnieces nerūpējas par cirmeņiem, ligzda tiek pamesta pēc olu izdēšanas. Parasti bites vientuļnieces pēc tam, kad ir iekārtojušas vienu vai vairākas ligzdas, nomirst. Bites vientuļnieces visbiežāk ir bez dzeloņiem, vai, ja tām ir dzelonis, tas tiek lietots ļoti reti.

Ir bišu vientuļnieču sugas, kuru mātes labprāt veido ligzdas tuvu viena otrai, radot šķietamu iespaidu par sociālu struktūru. Reizēm vairākas mātes izmanto vienu ligzdu, bet katra iekārto savam pēcnācējam šūnu ar barības resursu. Šādas bites mēdz saukt par komunālām bitēm.

Parazītbites
Parazītbites jeb dzegužbites rīkojas tāpat kā putni dzeguzes. Šādas bites ir vairākās bišu virsdzimtas (Apoidea) dzimtās. Viena no tādām parazītbišu apakšdzimtām ir dzegužbišu apakšdzimta (Nomadinae), kas pieder bišu dzimtai (Apidae). Šo bišu mātēm nav spējas savākt ziedputekšņus, un tās nemāk uzbūvēt savas ligzdas, tādēļ tās ielavās "normālo" bišu ligzdās un to šūnās iedēj savas olas. Ižšķiļoties parazībites cirmenis apēd saimnieces bites cirmeni, ja māte to jau nav izdarījusi. Reizēm parazītbite ielavās saimes bišu ligzdās un izdēj daudzas savas olas, dažreiz bišu māte tiek nogalināta, un tās vietu ieņem parazītbite.

Nakts bites
Četrām bišu dzimtām: smilšbitēm (Andrenidae), zīdbitēm (Colletidae), slaidbitēm (Halictidae) un medusbišu dzimtai (Apidae) ir sugas, kas izlido vākt ziedputekšņus krēslā vai naktī. To acis ir veidotas, lai spētu uztvert visniecīgāko gaismu. Šīs bites apputeksnē augus, kuru ziedi atveras vakarā, vai dažas šo sugu bites dzīvo tuksnesī, un dienas laikā gaisa temperatūra ir pārāk augsta.
lv.wikipedia.org