Biržu pils, Lietuva

Ainava, kas paveras uz Biržu pili ir viena no visgleznainākajām, visskaistākajām un visvaldzinošākajām ainavām visā Lietuvā.

Biržu pils, vairakkārt nopostīta, ir atdzimusi atkal un atkal no jauna. Pils var lepoties ar notikumiem bagātu likteni, kas ir cieši saistīts ar Biržu pilsētas izveidošanos.

Mūsdienās redzamā Biržu pils ir jau trešais tās variants, tāpēc arī maz atgādina senos viduslaiku cietokšņus – te neredzam cilindriskus torņus, kas uzmūrēti no pelēkiem laukakmeņiem, bet gan mirdzoši baltu fasādi un rudu dakstiņu jumtu. Pilī ir iekārtots Biržu novada muzejs, kura ļoti detalizētā, bagātīgā, daudzpusīgā ekspozīcija aizved ceļojumā cauri gadsimtiem – no brīža, kad sākās Biržu veidošana, līdz pat mūsdienām. Muzejā iespējams redzēt Biržu pilsētu dažādos laikmetos, gūt priekšstatu par dzīvi šeit gan miera, gan karu apstākļos, uzzināt, kā un kāpēc pārtapusi pilsēta un arī iespējams iejusties reģiona iemītnieku daudzveidīgajos dzīvesstāstos.

Vēstījums sākas 15. gadsimtā, kad te, pie Apaščas un Aglonas upju satekas, iespējams, bijušas pievilcīgas bērzu birzis (arī lietuviešu valodā birzis), kas, domājams, arī pilsētai devušas nosaukumu, bet vēl nav bijis ne dzīvojamo ēku, ne pils, pat ne milzīgā ezera. Tajā laikā šī teritorija nonākusi ievērojamās lietuviešu aristokrātu dzimtas Radvilu (pazīstami arī kā Radzivili) īpašumā. Radvili tajā laikā un vēl vairākus gadsimtus bija viena no ietekmīgākajām dzimtām Lietuvā, no Radviliem nāca daudzi ievērojami karavadoņi, valstsvīri, politiķi, to vidū Lietuvas hetmanis Jurģis Radvila, Svētās Romas impērijas hercoga titulu ieguvušais Mikolajs Radvila un arī Polijas karaliene Barbara. Biržu pilsētas sistemātiska veidošana aizsākas 16. gadsimtā, kad Kristofors Mīkols Radvila Pērkons sāka nocietinātas rezidences būvniecību. Cietoksnis bija iecerēts tolaik Eiropā plaši izplatītajā itāļu stilā. Lai padarītu to grūtāk pieejamu iespējamajiem uzbrucējiem, ap 1575. gadu tika nosprostotas Apaščas un Aglonas upes un izveidots vairāk nekā 300 ha lielais Širvenas ezers, kas tiek atzīts par visvecāko mākslīgo ezeru Lietuvā. Jau 1589. gadā ezera krastā izveidotie Birži ieguva t.s. Magdeburgas tiesības jeb t.s. pilsētas tiesības. Tajā pašā gadā arī Biržu pils bija pabeigta. Nekādi mierīgie laiki tad gan nav bijuši, un jau 1625. gadā, karā ar zviedriem pils praktiski tika nopostīta. (Biržu leģenda vēsta: toreiz Radvila 450 karavīru izturējuši 30 dienu ilgu aplenkumu un cīņu ar 10000 karavīru lielo zviedru armiju.) Muzejā iedzīvināti arī vēl daudzi citi nostāsti par ietekmīgajiem, harizmātiskajiem Radviliem, kuri tajos laikos izcēlušies gan ar lietuvisko patriotismu, neatzīstot dominējošo visa poliskā kultivēšanu, gan ar katoliskajā valstī netipisku reliģisko iecietību, kas bijis iemesls arī reformatoru baznīcas un skolas izveidošanai Biržos.

Kad 17. gadsimta vidū Boguslavs Radvila uzbūvē otro Biržu pili, šoreiz, holandiešu stilā, Birži piedzīvo spožus gadus, jo Radvilas rezidencei ir liela politiska nozīme visas Polijas-Lietuvas valsts mērogā. Tā piemēram, 1701. gadā te notiek Žečpospoļitas karaļa Augusta II un Krievijas cara Pētera I tikšanās, kuras laikā tiek slēgta militāra savienība karam pret Zviedriju. Bet Biržu pilij karš izrādās liktenīgs. Trīs gadus vēlāk zviedru armija to noposta, un līdz pat 20. gadsimta otrajai pusei Širvenas ezera krastā vīd vien pamesta drupas.

Pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem sākās pils atjaunošana, to praktiski uzbūvējot no jauna kā mītni muzejam.

www.impro.lv