Birztalas veronika (Veronica chamaedrys)
Birztalas veronika - Veronica chamaedrys L.
Birztalas veronika - angliski: germander Speedwell; vāciski: Gamander-Ehrenpreis; zviedru: teveronika; igauņu: külmamailane; lietuviešu: paprastoji veronika; krievu: вероника дубравная
Apraksts:
Daudzgadīgs, neliels (ga 10-35 cm) cūknātru dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs vai pacils, ar matiņiem divās rindās, augšdaļā zaro. Lapas olveidīgas (ga 1.5-3 cm, pl 1-2.5 cm), uz stublāja pretējas, abpusēji apmatotas, mala strupi zāģzobaina, pamats sirdsveida, lapas īsos kātos vai gandrīz sēdošas. Ziedu ķekari pa 2 vai 4 veidojas augšējo lapu žāklēs un novietoti pretēji. Ziedkopa skraja, vainags zils (pl līdz 1 cm) ar tumšākām dzīslām, ziedu kāts garāks nekā lancetiskā seglapa. Kauss un ziedkāts apmatots. Kauslapas četras. Vainaglapas ieapaļas. Auglis - apmatota pogaļa ar līku irbuļa palieku un seklu jomu. Zied no maija līdz oktobrim.
Izplatība:
Eirāzijā plaši sastopama suga, ieviesta Ziemeļamerikā un Jaunzēlandē.
Latvijā ļoti bieži visā valstī.
Biotopi:
No atsevišķiem eksemplāriem līdz monodominantās audzēs visdažādākajos biotopos: no nezālienēm un ceļmalām līdz dabiskām pļavu un mežu fitocenozēm. Neiztrūkstoša suga mēreni mitrās, auglīgās pļavās.
Īpašas norādes:
Līdzīga krasta veronikai (V. teucrium). Atšķirama pēc skraja (nevis blīva) ziedu ķekara, vainaglapas ieapaļas (nevis īsi smailas), kauslapas 4 (nevis 5).
www.latvijasdaba.lv
Cūknātru dzimtai Latvijā pieder viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi ar veselām, kātainām vai sēdošām lapām. Ziedi divdzimumu, nekārtni, divlūpaini vai vienlūpaini vārpās vai ķekarveidīgās ziedkopās, retāk pa vienam.
Dzimta savu nosaukumu ieguvusi no cūknātrēm (Scrophularia). Bieži krūmājos, mežos un grāvmalās aug gumainā cūknātre (Scrophularia nodosa) – daudzgadīgs lakstaugs ar gumveidā paresninātu sakneni un 50 - 100 cm garu, stāvu, vienkāršu vai nedaudz zarotu četršķautņainu stublāju, ar pretējām, olveidīgām, 5 - 16 cm garām un 2 - 8 cm platām lapām. Ziedi zaļgani – sarkanbrūni, skrajā skarveida ziedkopā stublāja vai tā zaru galos. Zied no VI - IX. Visam augam nepatīkama smaka.
Latvijā lielākā dzimtas ģints – veronikas (Veronica), kurā atrastas 24 sugas. Viena no biežāk sastopamajām veroniku sugām ir birztalas veronika (Veronica chamaedrys) ar 10 - 30 (45) cm garu pacilu vai stāvu stublāju un pretējām, ieapaļām vai iegareni olveidīgām sēdošām lapām un ziliem vai bālgani ziliem ziediem skrajos, 2 - 20 cm garos ķekaros, augšējo lapu žāklēs. Zied V, VI, sastopama ļoti dažādos biotopos – pļavās, ceļmalās, sētmalās, krūmājos, zālājos.
latvijas.daba.lv
