Biezpiens

Biezpiens, līdz 20. gadsimtam saukts par kupinātu pienu vai kupuša pienu, ir piena olbaltumvielu (kazeīna) produkts, ko iegūst saraudzējot pienu, vājpienu vai paniņas un no iegūtās masas atdalot sūkalas. Saraudzēšanu veic, pievienojot mezofilo pienskābes baktēriju Lactococcus lactis un Lactococcus cremoris ieraugu. Papildus var arī pievienot recināšanas fermentu preparātus. Iegūtā produkta konsistence ir atkarīga no izmantotā piena tauku satura (piemēram, biezpiens, kas ražots no pilnpiena, ir mīksts un viegli klājams, bet vājpiena biezpiens ir drupans un nedaudz sulojas). Tajā ir daudz bioloģiski vērtīgu olbaltumu. Tas satur minerālvielas — Ca, P, Fe un Mg. Tajā ir visas neaizstājamās aminoskābes.

Vēsture
Par Latvijas un pārējās Ziemeļaustrumeiropas iedzīvotāju piena olbaltumvielu atdalīšanas prasmi netieši liecina arheoloģiskajos izrakumos atrasti ap 1000 gadu p.m.ē. māla kāstuvju fragmenti.

Pirmie rakstveida avoti, kur varētu būt minēts biezpiens Latvijā, ir Rīgas jezuītu kolēģijas 16. gadsimta sākumā un 17. gadsimta beigās latīniski sarakstītie pārdošanas dokumenti. Tajos parādās apzīmējums coagula lactis (latviešu: sabiezināts piens), ar ko gan tikpat labi varētu būt bijis domāts arī siers. Etnogrāfe Linda Dumpe izteikusi pieņēmumu, ka, ja tas tomēr biji biezpiens, tad biezpiens varētu būt bijis viens no jezuītu muižu piensaimniecību ražojumiem.

Vēlāk biezpiens minēts Georga Manceļa 1636. gadā izdotajā latviešu valodas vārdnīcā Lettus un Jāņa Langija 1685. gadā izveidotajā latviešu-vācu vārdnīcā, kurās pirmo reizi parādās tā latviskie nosaukumi — kupināts piens un kupuša piens. Tie cēlušies no darbības vārdiem „kupt” un „kupināt” ar nozīmi „sildot recināt”.

19. gadsimtā šie apzīmējumi sāk izzust un jau 20. gadsimtā tos aizstājuši nosaukumi — biezpiens, baltpiens un sildītais piens.

Biezpiena izstrādājumi
No biezpiena tālāk ražo daudz un dažādus izstrādājumus — mājas sieru, biezpiena sieriņus, krēmus, pastas, kūkas, balto biezpiena sieru, saldās un sāļās biezpiena masas, biezpiena pankūkas u.c.
lv.wikipedia.org

Biezpiens pieskaitāms tādiem produktiem, kas nepieciešami augošam organismam. Tā sastāvā ir ne tikai olbaltumvielas, bet arī minerālvielas, laktoze, tauki, fermenti, hormoni, vitamīni, ogļskābe.

Biezpiena labās īpašības
Pirms sākam runāt par šī produkta kaitīgumu vai labumu, pievērsīsim uzmanību tā enerģētiskai vērtībai. Tā ir liela, jo 100 g produkta satur 10-15 g olbaltumvielas un 60 mg holesterīna.

Biezpiena galvenās priekšrocības salīdzinājumā ar citiem produktiem ir tādas, ka šī produkta sastāvā ir daudz kalcija, kas ir ļoti veselīgi zobiem un kauliem. Taču izņemot kalciju tā sastāvā ir vitamīns A, kas palielina organisma pretestību pret infekcijām, normalizē vielmaiņas procesu.

Biezpiena pozitīvās īpašības ir acīmredzamas, jo tas ir lielisks B2 vitamīna avots, kas uzlabo redzes asumu un veicina audu reģenerēšanās procesu. Un visbeidzot, biezpiena sastāvā ir kalciferols (D vitamīns), kas regulē kalcija un fosfora apmaiņu organismā.

Tas nozīmē, ka mēs varam uzskatīt biezpienu par vienu no nozīmīgākajiem mūsu uztura produktiem. Bērnībā tas veicina kaulu augšanu, savukārt pensijas vecumā lieliski uzlabo pašsajūtu pateicoties tam, ka tas ir bagāts ar olbaltumvielām un vitamīniem.

Grūtniecības un bērna barošanas laikā tas kļūst viens no galvenajiem ēdienkartes produktiem. Kā gan citādi, ja šī produkta sastāvā ir olbaltumvielas, kalcijs, dzelzs, vitamīni, kas ļoti nepieciešami augļa un bērna normālai attīstībai.

Piena taukus, kas ir biezpiena sastāvā, organisms viegli pārstrādā. Biezpiena sastāvā ir minimāls ogļhidrātu daudzums, tāpēc organismam to ir viegli pārstrādāt, bet iekšējie orgāni neizjūt pārlieku lielu slodzi.

Biezpiena kaitīgās īpašības
Tomēr šo skābpiena produktu jālieto saprāta robežās. Jo sevišķi tas attiecas uz trekno biezpienu. Dienā pilnīgi pietiks ar 250 g biezpiena.

Par cik šis produkts ir ļoti koncentrēts, tad to savā ēdienkartē vajadzētu iekļaut ne biežāk kā 2-3 reizes nedēļā. Pretējā gadījumā biezpiens var vairāk kaitēt, nekā dot kādu labumu.

Ja Jums ir zarnu trakta slimības, tad Jums pret šo skābpiena produktu jāizturas ļoti uzmanīgi. Lieta tāda, ka biezpienā var attīstīties dažādas baktērijas, jo sevišķi tad, ja tas tiek nepareizi uzglabāts.

Runājot par biezpienu nedrīkst aizmirst saldos biezpiena sieriņus. Parasti šiem produktiem tiek pievienots klāt šokolādes apvalks un saldais krējums, kas tikai vairo kalorijas. Bez šaubām, nedrīkst aizmirst emulgatorus un konservantus, kas nav vēlami organismam. Tāpēc daudz labāk lietot dabīgu biezpienu, tam pievienojot klāt svaigus augļus.

Sabiedrībā pastāv uzskats, ka biezpiens stiprina kaulus. Tā tik tiešām ir taisnība, tikai šeit mazliet jāprecizē. Lai nostiprinātu kaulus, labāk ēst vājpiena biezpienu, jo liels tauku daudzums tikai aizkavē kalcija uzsūkšanos organismā.
www.starstyle.lv

Biezpiena pagatavošana mājas apstākļos

2 l piena (2%)
1 l kefīra (3,5%)
200 ml skābā krējuma (20%)

• Sakarsē pienu līdz verdošam stāvoklim, pievieno kefīru un krējumu un rūpīgi jāsamaisa. Katlam uzliek vāku un atstāj uz 20 minūtēm.
• Caurdurī uzklāj divas kārtas marli un ielej sarecējušo pienu. Marles maliņas saņem kopā, sasien un pakarini virs bļodas, lai notek sūkalas.
• Marli ar biezpienu ieliek atpakaļ caurdurī un uzliek virsū šķīvi un slogu. Atstāj uz 2–3 stundām.