Beļavas muiža

Beļavas muižu ap 1550. gadu dibinājis Hanss Buholcs. Apbūves centrālā ēka – pils celta ap 1750. gadu un tā ir viena no vecākajām kungu dzīvojamām ēkām Gulbenes novadā, kas saglabājusies līdz mūsu dienām. 19. gadsimtā muižai uzbūvēts augstais mansarda jumts. 1920. gados pils pārbūvēta skolas vajadzībām un līdz pat mūsdienām vairākās telpās saglabājušies interjera apdares elementi – krāsaina marmora plātņu grīdas segums vestibilā, koka kāpnes, krāsnis, durvis, iebūvēti sienas skapji un sienas paneļi.

Muižas kompleksā ietilpst arī vairākas saimniecības un dzīvojamās ēkas, dīķi un plašs parks ar dažādu svešzemju koku un krūmu sugu stādījumiem. Parkā – piemineklis barona iemīļotajam zirgam.

Beļavas muižas parks un kungu māja ir pašvaldības īpašums. Āra teritorija ir pieejama ikvienam apmeklētājam jebkurā diennakts laikā. Šobrīd Beļavas muižas kungu mājas iekštelpas netiek izmantotas, un pils ir slēgta. Interesentiem ir iespēja iepazīt kungu māju, iepriekš piesakot ekskursiju pa tālruni 28338724 (Guntis Princovs).
www.visitgulbene.lv

Beļavas muižas kungu māja (vācu: Kortenhof) ir 1750. gadā baroka stilā celta muižas pils Gulbenes novada Beļavas pagasta Pilskalnā. Līdz 2019. gadam ēkā atradās Krišjāņa Valdemāra pamatskola.

Vēsture

Muiža izveidojusies netālu no Kārtenes pilskalna Rīgas arhibīskapijas Gulbenes draudzes novadā. Pirmo reizi dokumentos minēta 1489. gadā, kad šajā apkaimē dalīti lēņu īpašumi. Muižai vairākkārt mainījušies īpašnieki un nosaukumi. Zviedru Vidzemes laikā Kārtenes muiža no 1633. gada piederēja Bīlovu dzimtai (Bülow), kuras vārds iegājies muižas latviskajā nosaukumā. 1683. gadā Beļavas muižā dzimusi Vidzemes brāļu draudzes atbalstītāja Magdalēna Elizabete fon Hallarte. 1725. gadā muižu no Bīloviem atpirka Hermanis fon Fītinghofs. Pēc Lielā Ziemeļu kara muižu savā īpašumā ieguva Bergu dzimta, kas 1750. gadā uzcēla tagadējo Beļavas muižas kungu māju baroka stilā. Pēc feldmaršala Frīdriha fon Berga nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču.

Pēc 1920. gada agrārās reformas fon Bergiem piederējušo Beļavas muižu 1546 ha kopplatībā sadalīja 69 zemnieku jaunsaimniecībās, no kurām 17 pirms tam jau bija iznomātas zemniekiem (t.s. muižas rentes mājas). Muižas kungu mājā 1925. gadā ierīkoja sešgadīgo pagasta skolu. Savukārt Naglienas (Naglenes) muižu 1285 ha kopplatībā sadalīja 59 zemnieku jaunsaimniecībās (tai skaitā bija 15 muižas rentes mājas).

Apraksts

Celta uzreiz pēc 1750. gada. Izteiktās baroka formās būvētā mūra muižas pils ir vecākā ēka Beļavas muižas kompleksā. Divstāvu ēka būvēta uz laukakmeņu mūra cokola. Domājams, 19. gadsimtā ēkai uzbūvēts mezonīns un no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta sākumam ēka nedaudz pārbūvēta. Mājas vestibilā saglabājies grīdas segums no marmora plātnēm, bet pagrabā saglabājušās krusta velves. Muižas pils telpās ir saglabājušies 18. gadsimta griestu veidojumi, kamīni, krāsnis, durvju vērtnes un kokā griezti sienu paneļi. Pēc 1917. gada ēka bija neapdzīvota, bet no 1925. gada ēkā darbojās pagastskola, kas vēlāk pārdēvēta par Krišjāņa Valdemāra pamatskolu. 2019. gadā demogrāfiskās situācijas dēļ pamatskolu likvidēja, pašvaldībai neizdevās rast ēkai jaunu funkciju.

2023. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atbalstu pēc Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja iniciatīvas tika veikta Beļavas muižas kungu mājas arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, atklājot unikālus brīvrokas sienu gleznojumus un aktualizējot tās autentiskumu Latvijas muižu kontekstā. Izpēti veica SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" būvpētnieka Ilmāra Dirveika vadībā.

Beļavas muižas komplekss

Ap pili 6,1 hektāra plašumā atrodas muižas parks, kurā aug gan vietējo, gan eksotisko koku sugas. Parka teritorijā atrodas divi dīķi, no kuriem viens ir Dzirnavu dīķis, jo tā stāvajā krastā agrāk atradās dzirnavas. 1985. gadā muižas parkā uzbūvēta brīvdabas estrāde. Kompleksā saglabājušās vairākas saimniecības ēkas: laidars ar četrstūrainu iekšpagalmu, ledus pagrabs, siernīca un citas ēkas.

Apmēram puskilometru no muižas Zeltiņu virzienā atrodas muižas īpašnieku kapsēta, kurā līdz mūsdienām ir saglabājusies daļa no kapličas un astoņas Bergu dzimtas locekļu kapa plāksnes. Senākais apbedījums datēts ar 1785. gadu.
lv.wikipedia.org