Bebrenes Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemineklis

Nosaukumi avotos:

Piemineklis Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo Augšzemes partizānu piemiņai.

“Brīvības piemineklis” – piemineklis Latvijas brīvības cīņās 1918. – 1920. g. kritušajiem. Latvijas Brīvības cīņās kritušo karavīru piemineklis.

Autors:

Arhitekta Aleksandra Birzenieka mets, inženiera Ž. Komisāra vadībā. Pēc atjaunošanas 1994. gada 15. maijā tēlnieks Igors Dobičins  un Ojārs Arvīds Feldbergs, arhitekte Ruta Dobičina.

Materiāls:

Granīts

Forma:

Arhitektonisks ansamblis

Izmēri:

225 x 350 x 80 cm

Atrašanās vieta:

Ilūkstes novada (2019), Bebrenes pagastā, pie Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas, kura bija Bebrenes muižas pils

Atklāts:

1932. gada 14. augustā, atjaunots 1994. gadā

Uzraksti:

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU, PAR TĒVIJAS MĪLESTĪBU – KRITUŠIEM  VAROŅIEM. 1918. – 1920.

NO ZOBENA SAULE LĒCA, CAUR ZOBENU BRĪVI MĒS.

Vēsture:

Bebrenes pils priekšā atrodas. Nojaukts pēc Otrā pasaules kara, nojaukts 20. gs. 50. gados, atjaunots un atklāts 1994. gada 15. maijā tēlnieks Igors Dobičins  un Ojārs Arvīds Feldbergs, arhitekte Ruta Dobičina.

1932. gadā atklātajam piemineklim priekšpusē, pusloka padziļinājumā, melna granīta plāksnē iekalts uzraksts: “PAR LATVIJAS BRĪVĪBU, PAR TĒVIJAS MĪLESTĪBU KRITUŠIEM VAROŅIEM. 1918.–1920.”. Virs pusloka bronzas karogs ar krustu vidū. Pieminekļa otrā pusē bronzā veidots cilnis – uzlecoša saule un teksts: “NO ZOBENA SAULE LĒCA, CAUR ZOBENU BRĪVI MĒS”. 1950. gados pieminekli padomju okupācijas vara nojauca, tā vietā 1970. gada vidū ierīkojot pieminekli kritušajiem sarkanarmiešiem.

Pirmā Pasaules kara un Brīvības cīņu notikumi: “1915. gada augustā un septembrī vācu karaspēks okupēja Bebreni. Pirmā pasaules kara laikā Bebrenes apkārtnē atrodas frontes līnija, notiek iedzīvotāju evakuācija. 1916. gadā vācu okupācijas pārvalde caur Bebrenes pagastu izvelk vairākas šaursliežu dzelzceļa līnijas armijas apgādes vajadzībām. 1918. gada decembrī Ilūkstes apriņķi ieņem lielinieku karaspēks un sākas īss padomju diktatūras periods. 1919. gada maijā Bebrenē un jūnijā Rubenē tika organizētas vietējo partizānu grupas (izveidots  Augškurzemes partizānu pulks virsleitnanta Jāņa Teodora Indāna vadībā), kas sākumā iekļāvās Lietuvas armijas, bet vēlāk – Latvijas armijas 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā. Vasarā lielinieki no pagasta teritorijas tika padzīti un atjaunota pašvaldības darbība. 1919.–20. gadā pēc Sarkanās armijas izdzīšanas ievērojama daļa Ilūkstes apriņķa, t. sk. Bebrenes apkārtne atradās Lietuvas karaspēka kontrolētajā teritorijā.”
latvijaspieminekli.lv