Balvi

Balvi ir pilsēta Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novada centrs. Izvietojusies starp Balvu un Pērkonu ezeriem pie tos savienojušās Bolupes, autoceļu P35 un P47 krustojumā. Attālums līdz Rēzeknei — 80 km, līdz Rīgai — 219 km.

Balvi ir salīdzinoši jauna pilsēta, tomēr tās kā apdzīvotas vietas vēsture veidojusies vairāku gadsimtu garumā. Atpazīstamākie pilsētas objekti ir muižas pils ēka ezera krastā, 19. gadsimtā veidotais muižas parks un savdabīgās akmeņu kompozīcijas Lāča dārzā. Par pilsētas simbolu balvenieši uzskata strūklaku „Ūdensroze” skvērā, bet svinīgos valsts svētku brīžos iedzīvotāji pulcējas pie pieminekļa kritušajiem Latgales partizāniem.

Balvu pilsēta ir Ziemeļlatgales kultūras centrs. Balvos noris svarīgākie novada pasākumi. Svarīgas kultūrpasākumu norises vietas ir Kultūras nams, Lāča dārzs un kultūras nams.
lv.wikipedia.org

Balvu vēsture

Atzeles zemes sastāvā
Vēlajā dzelzs laikmetā Balvi atradās Atzeles zemē, kuru apdzīvoja latgaļi. Atzeles centrs atradās Alūksnē vai Gaujienā un tā bija sadalīta sešos novados - Gaujienā, Alūksnē, Purnavā, Bērzenē, Ābelenē un Abrenē. Domājams, ka visticamāk Balvi ietilpa Purnavas pilsnovadā, kura centrs atradās Viļakas ezerpilī.

Rīgas arhibīskapijas sastāvā
Pēc 1224. gada Tālavas un Adzeles dalīšanas mūsdienu Balvi atradās Rīgas arhibīskapijas Marienhauzenas pilsnovada sastāvā. Kad 1549. gadā Kokneses soģis Gotarts Neils tika apvainots vecās zemes grāmatas nenodošanā, nodokļu slēpšanā, zemnieku mantas atņemšanā un prettiesiskā zemes lietošanā, viņa taisnošanās pierakstā pieminēta Purnava, Bērzene un Balvi (Balbe). 1551. gada 3. martā Rīgas arhibīskaps Vilhelms izlēņoja zemi pie Balvu ezera bruņiniekam Hansam Meihsneram. Pieminēts arī vecais un jaunais Balvu ceļš, Balvu ezers, pie kura atrodas akmens ar iezīmētu krustu, un Bolupe.

Polijas—Lietuvas kopvalsts sastāvā
Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Balvi 1561. gadā tika iekļauti Pārdaugavas Livonijas hercogistes Cēsu vaivadijā. 1621. gadā pēc Poļu - zviedru kara Vidzemes teritorija nonāca Zviedrijas sastāvā, bet atlikusī Latgales teritorija tika pārdēvētā par Inflantijas vaivadiju, Balvi nonāca Viļakas trakta sastāvā.
Savukārt Viļakas trakts bija sadalīts Balvu, Viļakas un Baltinavas galos. Traktu pārvaldīja Viļakas stārasts, kura rezidence atradās Marienhauzenas pilī Viļakā. 1738. gada Viļakas muižas inventarizācijas datos Balvu galā minētas 14 sādžas, starp tām arī Pērkonu un Steķintavas sādžas. Ap 1765. gadu Viļakas stārasta sieva Konstancija Hilzena nodibināja Balvu pusmuižu. Balvu pirmā katoļu koka baznīca par Viļakas stārasta Hilzena līdzekļiem tika uzcelta 1769. gadā. Tā atradusies pretī tagadējai mūra baznīcai kapsētā uz kalniņa. Sākotnēji baznīcu apkalpojuši prāvesti no citām draudzēm, līdz 1780. gadā Balvos uz pastāvīgu dzīvi ieradās prāvests Mārtiņš Simanovskis.

Krievijas impērijas sastāvā
1772. gadā Latgales teritorija Polijas pirmās dalīšanas rezultātā tika pievienota Krievijas impērijai. Sākotnēji Latgales teritorija nonāca Pleskavas guberņā (1772-1776), pēc tam Polockas (1776-1796) un Baltkrievijas guberņās (1796-1802), bet no 1802. līdz 1920. gadam Balvi atradās Vitebskas guberņas Ludzas apriņķī. Viļakas muižu, tādējādi arī Balvu pusmuižu, pēc pievienošanas Krievijas impērijai pārņēma valsts. Muiža tika piešķirta Krievijas galma kancelejas vadītājam un hofmeistaram Ivanam Jelaginam. Pēc Jelagina nāves Viļakas muižu mantoja viņa znots Nikolajs Buturļins, kas to savukārt pārdeva Semjonam Horožanskim. Horožanski par savu dzīvesvietu izvēlējās Balvu muižu, un kopumā šī dzimta muiža saimniekoja 70 gadus. 1832. gadā Balvos tika uzcelta pareizticīgo baznīca. 1876. gadā Balvu muižu nopirka Oto fon Tranzē-Rozeneks, kura saimniekošanas laikā pārbūvēja kungu māju neoklasicisma stilā, uzcēla klēti un citas saimniecības ēkas.

1878. gadā gadā izveidots Ludzas apriņķa apdzīvoto vietu saraksts, kurā sniegtas ziņas arī par Balvu pagastu. Kopā minēta 21 sēta ar 43 mājām. Pavisam Balvu lauku sabiedrību veidojuši 1158 vīrieši un 1063 sievietes, no viņiem lasītpratēji bijuši 721, bet sievietes šajā sarakstā nav minētas. 1880. gados Balvu pagastā bijuši 3703 brīvlaistie zemnieki, 137 apdzīvotas vietas, viena katoļu un pareizticīgo baznīca, viena skola un viena slimnīca, viena labības rezerves noliktava, viena ķieģeļnīca, vienas ūdensdzirnavas, 12 alkohola tirdzniecības vietas. Balvu pagasts bija viens no pirmajiem Latgalē, kurā zemnieki pārgāja dzīvot viensētās.

Ap 1896. gadu Balvu muižu pārdeva Emīlijai Trabotti, bet pēc 1905. gada revolūcijas to pārņēma Krievijas Zemes banka. 1911. gadā muižu nopirka Anna Ščerbatova, kurai muižu atsavināja 1920. gada Latvijas agrārās reformas laikā.

Latvijas valsts sastāvā
Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācijas laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās Latgales divīzijas štābs. Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto Latvijas-Krievijas miera līgumu Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā Jaunlatgales apriņķī.[3] 1925. gadā Balvi ieguva biezi apdzīvotas vietas, 1926. gadā — miesta, bet 1928. gadā 11. februārī — pilsētas tiesības, un tādējādi kļuva par pirmo pilsētu Jaunlatgales apriņķī. 1938. gada 12. oktobrī tika apstiprināts Balvu pilsētas ģerbonis.

Latvijas okupācijas laikā 1940. gada 17. jūnijā Balvus ieņēma Sarkanā armija. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā no Balvu stacijas uz Krievijas austrumiem tika izvesti daudzi vietējie iedzīvotāji. 1941. gada 2. jūlijā Balvos ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks. 1941. gada 8.-9. augustā Celmenes mežā noslepkavoja Balvu ebrejus (ap 500 — 1000 cilvēku). 1944. gada vasaras kauju laikā no 1944. gada 1. līdz 28. augustam notika liels Sarkanās armijas 2. Baltijas frontes uzbrukums Vērmahta aizsardzības līnijai Lubāna līdzenumā, kas stiepās no Balviem un Gulbenes līdz Līvāniem. Bijušajā muižas pilī tika iekārtots vācu kara hospitālis, tajā mirušie karavīri apglabāti kapsētā pie ezera, kas iezīmēta ar piemiņas akmeni un Balto krustu. Atkāpjoties vācu karaspēks pili nodedzināja, citi kara postījumi pilsētā bija nelieli.

Latvijas PSR periodā 1950. gadā Balvi kļuva par jaunizveidotā Balvu rajona centru. 2009. gadā pēc administratīvi teritoriālās reformas - par Balvu novada centru.
lv.wikipedia.org

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi
 - Balvu katoļu baznīca Baznīcas ielā 3 (1805)
 - Balvu luterāņu baznīca Bērzpils ielā 17 (1913-1915)
 - Balvu muižas kunga māja (1760; 1870. -1880)
 - Balvu muižas klēts (1870-1880)
 - Sabiedriska ēka Teātra ielā 2 (1930. gadi)
 - Balvu kultūras nams (1954)

Apskates objekti
 - Balvu Novada muzejs atrodas rekonstruētajā Balvu muižas klētī. Tajā saglabātas muižas ļaužu mūrētās pagraba velves, senatnīgas klēts durvis un vietējo meistaru gatavotas mēbeles, izveidota izstāžu zāle ar jumta logiem, apskatāmas izstādes par novada senatni un jauno mākslinieku darbiem.

 - Parks „Lāča dārzs” – viena no savdabīgākajām Balvu pilsētas kultūrvēsturiskajām vietām, bijušais muižas augļu dārzs, ko iekļauj daļēji saglabājies valnis un lazdu aleja no muižas laikiem. Centrā atrodas dīķis ar saliņu, kas iemantojusi Mīlestības saliņas nosaukumu. 1990. gados te izveidots atpūtas parks, kurā izvietotas 23 Latvijas laukakmeņu kompozīcijas.

 - Balvu muiža pazīstama ar savu skanīgo un akustiski kvalitatīvo koncertzāli. Līdz 2010. gadam muižas ēkā atradās Balvu pamatskola, šobrīd tā ir iestāde, kurā apkopots profesionālās, augstākās izglītības un mūžizglītības piedāvājums.

 - Muižas parks Balvu ezera krastā, kas veidots 19. gadsimta otrajā pusē, ir kļuvis par vietu kultūras pasākumiem vasarā. Tur atrodas Balvu brīvdabas estrāde, kur notiek koncerti un teātra izrādes. Parkā aplūkojama ūdens triece jeb savdabīgs „mūžīgais dzinējs”, kas darbojas bez elektrības, liekot ūdenim plūst no Balvu ezera augšup kalnā.

 - Balvu evaņģēliski luteriskās baznīcas pamatakmens iesvētīts 1914. gadā. Būvniecības darbu vadību uzņēmās toreizējais mācītājs Kārlis Irbe. Baznīcas zvans, kurš sver 530 kg, izliets Vācijā. Baznīcā atrodas vairāki kultūrvēsturiski nozīmīgi lietišķās un tēlotājmākslas darbi.

 - Balvu Romas katoļu baznīca ir viena no vecākajām celtnēm Balvos – celta pirms vairāk kā 200 gadiem. Ievērojama ar īpatnējo arhitektonisko veidolu, jo sākotnēji celta pēc pareizticīgo baznīcu parauga. Baznīca atjaunota 2004. gadā, un tā ir Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

 - Piemineklis Latgales partizānu pulka kritušajiem karavīriem atklāts 1938. gadā, tā autors K. Jansons. Piemineklis gāzts vairākkārt un to atjaunoja autora dēls Andrejs Jansons 1993. gadā.

 - Vides objekts "Sadraudzības pilsētas"; Adrese: Pilsētas skvērs, Balvi

 - Balvu Dižozols; Adrese: Brīvības iela 48 (pie bērnudārza), Balvi

 - Strūklaka "Plaukstošā ūdensroze"; Adrese: Pilsētas skvērs, Balvi