Baltā ūdensroze (Nymphaea alba)

Baltā ūdensroze (latīņu: Nymphaea alba; angļu: white Water-lily, vācu: Weiße Seerose; krievu: кувшинка белая) ir daudzgadīgs ūdensrožu dzimtas lakstaugs. Garums atkarīgs no augšanas vietas dziļuma (parasti 1-4 m). Lapas plātne eliptiska (ga, pl 10-30 cm), pamats sirdsveida. Lapas apakšējo daivu galvenās dzīslas taisnas, pamata daļā nedaudz izliektas. Zieda pumpurs smails. Vainaglapas baltas, dienas vidū atvērtam ziedam zaļās kauslapas līmeniski pieguļ ūdens virsmai. Kauslapas diezgan smailas. Zieda gultne noapaļota, drīksnas stari 14-20. Iekšējo putekšņlapu kātiņi lentveida, putekšņi apaļi, ar sīkiem dzelonīšiem, drīksna vairāk vai mazāk dzeltena. Jutīgi reaģē uz gaismu: vakarā vai apmācoties uz lietu, ziedi strauji aizveras. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība: Galvenokārt Eiropā sastopama suga.
Latvijā retumis visā valstī, vietām diezgan bieži.

Biotopi: Veido blīvas audzes dažādos barības vielām bagātos stāvošos un lēni tekošos ūdeņos. Vairāku ūdensaugu sabiedrību savienības All. Nymphaeion albae raksturīga suga klasē Cl. Potamogetonetea.

Īpašas norādes: Ļoti līdzīga sniegbaltajai ūdensrozei (N. candida). Atšķirama pēc lapu daivu galvenās dzīslas formas: apmēram līdz trešdaļai vai pusei taisna (nevis lokveida visā garumā), smaila (ne strupa) zieda pumpura, atvērto ziedu smailajām un ūdenim piegulošajām kauslapām (ne slīpi atstāvošām no ūdens un ieapaļām), ieapaļās (ne četršķautņainās) ziedgultnes un pēc apaļiem, ar sīkiem dzelonīšiem klātiem putekšņiem (ne kārpainiem, eliptiskiem).
www.latvijasdaba.lv

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)

Klasifikācija

Valsts               Augi (Plantae)
Nodalījums    Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase               Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda              Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
Dzimta            Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)

Iedalījums
Barclaya
Euryale
Lēpes (Nuphar)
Ūdensrozes (Nymphaea)
Ondinea
Viktorijas (Victoria)

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir lieli divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām. Ziedi ir lieli, vientuļi. Apputeksnēšanās notiek vai nu ar kukaiņu palīdzību vai pašapputes ceļā. Nīlas lotoss (Nymphea lotos) veido lielas audzes. Lielākais augs ir Karaliskā Viktorija (Victoria regia) — Dienvidamerikas augs, aug Amazones un Orinoko upju līčos, ļoti lielas lapas (~70 cm) ar uzlocītām malām. Ūdensrožu dzimtā ir iekļautas 6 ģintis ar 75 sugām. Latvijā ir sastopamas 2 ģintis; 4 sugas: Baltā ūdensroze (Nymphaea alba), Sniegbaltā ūdensroze (Nymphaea candida), Dzeltenā lēpe (Nuphar luteum), Sīkā lēpe (Nuphar pumila).