Baltā mušmire (Amanita virosa)

Baltā mušmire (Amanita virosa)
Otrā pēc indīguma sēne Latvijā un pasaulē.

Nāvējoši indīga sēne - saindēšanās, apēdot vienu lielu augļķermeni, ap 50% gadījumu beidzas ar nāvi! Saindēšanās pazīmes parādās pēc 8-30 stundām, kad toksīni jau ir smagi bojājuši gremošanas orgānus. Aug zem eglēm skābā augsnē no jūlija līdz oktobrim. Brīdinājums: nekāda termiska vai savādāka šīs sēnes apstrāde nepadarīs to ēdamu!
www.senes.lv

Baltā mušmire (latīņu: Amanita virosa) - indīga sēne. Cepurīte balta, izaug līdz 10 cm plata. Jauna sēne sākumā smaili koniska, vēlāk izpletusies, ar izcilni vidū. Tās virsa mitrā laikā lipīga, sausā - spīdīga. Kātiņš balts, dažreiz ar dzeltenīgiem plankumiem, bez dobuma. Pie kātiņa pamata brīva, plēvaina, balta, lēveraina maksts, kurā ietverts kātiņa paresninātais apakšgals. Gredzens balts. Lapiņas baltas, ar pārslainu šķautni. Sēnei nepatīkama hlora smaka. Aug rudenī, galvenokārt lapu koku mežos.
lv.wikipedia.org

Baltā mušmire
Amanita virosa (Lam.) Bertilloni (syn. A. verna (Bull.: Fr.) Roques)

Latviski: baltā mušmire angliski: Destroying Angel; vāciski: Kegelhüttiger Knollenblätterpilz; krievu: вонючий мухомор

Cepurīte:
3-7 cm plata, sākumā pusapaļa līdz koniska, vēlāk izpletusies, koši balta, sausā laikā - zīdaini spīdīga, mitrā laikā - gļotaina, bez plēksnēm, ar ilgi ieliektu malu. Mīkstums balts, ar pretīgu smaku un garšu.

Lapiņas:
koši baltas, mīkstas, brīvas, ar pārslainu šķautni.

Kātiņš:
8-12 cm garš, 1,5-2 cm resns, koši balts, zvīņaini šķiedrains, zīdaini spīdīgs, ar ātri izzūdošu gredzenu un baltu, pieguļošu maksti pie pamata.

Sporas:
gludas, ieapaļas, bezkrāsainas, masā baltas, 10-13 x 9-12 μm, amiloīdas.

Trofiskā grupa:
Egļu mikorizas sēne.

Biotopi:
Egļu mežos, skābās augsnēs, pa vienai vai nelielās grupās.

Izplatība un sastopamība:
Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, Latvijā bieži, VII- X.

Līdzīgas sugas:
Agaricus - atmatenes, kuru lapiņas nav baltas.

Īpašas norādes:
Nāvīgi indīga, 50 % saindēšanās gadījumu beidzas ar nāvi!
www.latvijasdaba.lv