Baltā cielava (Motacilla alba)

Baltā cielava - Motacilla alba (L.)

Baltā cielava; angliski: pied wagtail; vāciski: Bachstelze; zviedru: sädesärla; igauņu: linavästrik; lietuviešu: baltoji kielė; krievu: белая трясогузка

Baltā cielava ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns. Baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns. Pasaulē izdala 11 balto cielavu pasugas, kas ir plaši sastopamas lielākajā daļā Eirāzijas. Latvijā ļoti parasta nominālā pasuga M. a. alba, vienu reizi novērota Britu salās sastopamā pasuga M. a. yarrellii.

Latvijas nacionālais putns.

Baltā cielava ieceļo aprīļa sākumā un apmetas ļoti dažādās vietās – cilvēku mītņu tuvumā, ezeru un upju krastos un citur.

Izskats:
Tēviņiem kontrastains melni balts galvas daļas ornaments. Mugura pelēka, vēders balts. Mātītēm apspalvojums mazāk kontrastains. Jaunie putni pelēcīgi, bez kontrastainā galvas daļas ornamenta.

Balss:
Mundrs „clī – vit” (uzsvērta otrā zilbe) biežāk dzirdams lidojumā.

Baltā cielava pārtiek no dažādiem kukaiņiem, tārpiņiem, kāpuriem, gliemežiem. Lidojums lokveidīgs. Cielava drosmīgi aizstāv savu ligzdu un mazuļus no putniem, kuri varētu viņai kaitēt.

Ligzdo:
Ligzdu ierīko uz zemes, arī malkas grēdās, patiltēs, paspārnēs, dobumos. Ligzdu savij nevīžīgi, diezgan lielu, lēzenu no sūnām, zariņiem, salmiem un sausām lapām, iekšpusi izklāj ar spalvām, vilnu un sariem. Maija sākumā dēj 5 – 7 olas – netīri baltganas, gaišpelēkiem plankumiem apklātas. Mātīte viena perē 2 nedēļas.

Sastop:
Kultūrainavā, upju krastos, arī sūnu purvos. Ceļošanas laikā nereti nakšņo niedrājos.

Ceļo:
Dienā izklaidu bariņos. Atlido aprīlī, aizlido septembrī – oktobrī.

Avots:
J. Baumanis, V. Klimpiņš „Putni Latvijā”, Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”.

Baltā cielava (Motacilla alba) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns. Baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns. Izdala 9 pasugas. Tās ir plaši sastopamas lielākajā daļā Eirāzijas. Latvijā ļoti parasta nominālā pasuga M. a. alba, tomēr pēdējos desmit gados to skaits Latvijā ir samazinājies vairāk kā par 30%. Vienu reizi novērota Britu salās sastopamā pasuga M. a. yarrellii.

Izskats un uzvedība
Baltajai cielavai ir slaids, 16,3-19 cm garš ķermenis, uzkrītoši gara aste (kas patiesībā sastāda pusi cielavas garuma). Putna apspalvojumu veido pelēka augšdaļa, balts vēders un seja, melna “cepurīte” un rīkle. Cielavas tēviņiem apspalvojums ir košāk krāsots nekā mātītēm.

Balto cielavu ir viegli atpazīt gan pēc melnbaltajām krāsām, gan pēc gaitas un uzvedības. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup. Ne velti angliski cielavu sauc “wagtail”, no “wag” — “kustināt, vēcināt un “tail”, kas nozīmē “aste”.

Vairums zvirbuļveidīgo kārtas putnu ir labi dziedātāji, tomēr baltā cielava nav starp krāšņāko dziesmu īpašniekiem. Cielavas skaņas ir īsi divzilbju saucieni, kurus iespējams aprakstīt kā: "Kučiņ, Kučiņ!"

Dzīvesveids
Daļā izplatības areāla baltā cielava ir gājputns, bet areāla dienviddaļā nometnieks. Uzturas galvenokārt apdzīvotu vietu tuvumā, gan laukos, gan pilsētās, bieži arī pie ūdenstilpēm. Pārtiek no kukaiņiem.

Ligzdošana
Baltās cielavas ligzdo ēku pažobelēs, mūra sienu spraugās un nišās, malkas grēdās, koku un akmeņu krāvumos un cilvēku darinātos būrīšos. Ligzdas materiāliem var tikt izmantoti gan zāles stiebriņi un salmiņi, gan skaidas un sūnas, bet iekšējai apdarei — dzīvnieku spalvas.

Latvijā parasti cielavu pāris ligzdo divas reizes sezonā: maijā un jūnijā, izdējot katrā reizē pa 4-8 raibām oliņām. Mazuļi tiek perēti 12 dienas. Pēc izšķilšanās tie vēl pusotru līdz divas nedēļas pavada ligzdā.

Izplatība
Baltā cielava mitinās maigāka klimata apgabalos Eiropas dienviddaļā, Āzijā un Āfrikas ziemeļos, bet ziemot dodas galvenokārt uz Āfriku. Latvijā cielava atgriežas aprīļa pirmajos datumos.

Pasugas
Baltajai cielavai ir deviņas pasugas, kuras izšķir pēc izpatības areāla un apspalvojuma krāsām.

Latvijā
Latvijā sastopama ļoti bieži no aprīļa līdz oktobrim, bieži uzturas apdzīvotās vietās un lauku viensētās, taču ligzdo arī dažādos citos biotopos. Kaut arī cielavas ir gājputni, atsevišķi īpatņi reizēm pārziemo.

Latvijas nacionālais putns
Baltā cielava tika atzīta par Latvijas nacionālo putnu 1969. gadā Tokijā, to apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome (International Council for Bird Preservation) (tagad pazīstama kā BirdLife International).

Baltā cielava ir attēlota Latvijas Ornitoloģijas biedrības logo.
Cielava ir viens no visbiežāk minētajiem putniem latviešu tautas pasakās un tautasdziesmās. Kā apgalvo dabas pētnieks I. Tīrmanis, cielava minēta vismaz 230 tautasdziesmās.
lv.wikipedia.org