Baltā cielava

Baltā cielava (Latīņu v. – Motacilla alba; Angļu v. – Tree Pipit; Vācu v. – Baumpieper; Krievu v. - Леснои конек) ir Latvijā bieži sastopams neliela izmēra zvirbuļveidīgo kārtas cielavu dzimtas putns. Baltā cielava ir Latvijas nacionālais putns. Pasaulē izdala 11 balto cielavu pasugas, kas ir plaši sastopamas lielākajā daļā Eirāzijas. Latvijā ļoti parasta nominālā pasuga M. a. alba, vienu reizi novērota Britu salās sastopamā pasuga M. a. yarrellii.

Latvijas nacionālais putns.

Baltā cielava ieceļo aprīļa sākumā un apmetas ļoti dažādās vietās – cilvēku mītņu tuvumā, ezeru un upju krastos un citur.

Izskats: Tēviņiem kontrastains melni balts galvas daļas ornaments. Mugura pelēka, vēders balts. Mātītēm apspalvojums mazāk kontrastains. Jaunie putni pelēcīgi, bez kontrastainā galvas daļas ornamenta.

Balss: Mundrs „clī – vit” (uzsvērta otrā zilbe) biežāk dzirdams lidojumā.

Baltā cielava pārtiek no dažādiem kukaiņiem, tārpiņiem, kāpuriem, gliemežiem. Lidojums lokveidīgs. Cielava drosmīgi aizstāv savu ligzdu un mazuļus no putniem, kuri varētu viņai kaitēt.

Ligzdo: Ligzdu ierīko uz zemes, arī malkas grēdās, patiltēs, paspārnēs, dobumos. Ligzdu savij nevīžīgi, diezgan lielu, lēzenu no sūnām, zariņiem, salmiem un sausām lapām, iekšpusi izklāj ar spalvām, vilnu un sariem. Maija sākumā dēj 5 – 7 olas – netīri baltganas, gaišpelēkiem plankumiem apklātas. Mātīte viena perē 2 nedēļas.

Sastop: Kultūrainavā, upju krastos, arī sūnu purvos. Ceļošanas laikā nereti nakšņo niedrājos.

Ceļo: Dienā izklaidu bariņos. Atlido aprīlī, aizlido septembrī – oktobrī.

Avots: J. Baumanis, V. Klimpiņš „Putni Latvijā”, Kārlis Grigulis „Putnu grāmata”.


Baltajai cielavai ir slaids, 16,3-19 cm garš ķermenis, uzkrītoši gara aste (kas patiesībā sastāda pusi cielavas garuma). Putna apspalvojumu veido pelēka augšdaļa, balts vēders un seja, melna “cepurīte” un rīkle. Cielavas tēviņiem apspalvojums ir košāk krāsots nekā mātītēm.

Balto cielavu ir viegli atpazīt gan pēc melnbaltajām krāsām, gan pēc gaitas un uzvedības. Cielava veikli skraida pa zemi un apstājoties šūpo garo asti augšup-lejup. Ne velti angliski cielavu sauc “wagtail”, no “wag” — “kustināt, vēcināt un “tail”, kas nozīmē “aste”.

Latvijā sastopama ļoti bieži no aprīļa līdz oktobrim, bieži uzturas apdzīvotās vietās un lauku viensētās, taču ligzdo arī dažādos citos biotopos. Kaut arī cielavas ir gājputni, atsevišķi īpatņi reizēm pārziemo.

Baltā cielava tika atzīta par Latvijas nacionālo putnu 1969. gadā Tokijā, to apstiprināja Starptautiskā putnu aizsardzības padome (International Council for Bird Preservation) (tagad pazīstama kā BirdLife International).

Baltā cielava ir attēlota Latvijas Ornitoloģijas biedrības logo.

Cielava ir viens no visbiežāk minētajiem putniem latviešu tautas pasakās un tautasdziesmās. Kā apgalvo dabas pētnieks I. Tīrmanis, cielava minēta vismaz 230 tautasdziesmās.

lv.wikipedia.org

Lasīt tālāk
Izvēloties pārlūkot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai lai pielāgotu jūsu pieredzi. Jūs jebkurā laikā varat atsaukt savu piekrišanu, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un dzēšot saglabātās sīkdatnes. Privātuma politika
Piekrītu