Balteņi

Balteņi (Pieridae)


Šīs dzimtas tauriņiem raksturīgi balti, dzelteni vai oranži, ar melniem plankumiem klāti spārni. Spārnu krāsā un rakstā bieži izpaužas dzimumu dimorfisms. Balteņu kāpuri parasti ir zaļgani, dažkārt ar gareniskām joslām; klāti ar bieziem, īsiem matiņiem. Latvijā konstatētas 14 balteņu dzimtas sugas (visā pasaulē ~1000 sugu). Starp balteņiem ir vairākas pie mums parastākās dienastauriņu sugas, piemēram, kāpostu baltenis (Pieris brassicae) un rāceņu baltenis (Artogeia rapae). Viens no pirmajiem dienastauriņiem, kuru var novērot jau agrā pavasarī ir krūkļu baltenis jeb citrontauriņš (Gonepteryx rhamni). Tie ir no ziemas miega atmodušies pārziemojušie īpatņi. Piecas no balteņu dzimtas sugām pieder dzelteņu Colias ģintij.

Tauriņi jeb zvīņspārņi (Lepidoptera)

Dižtauriņi (Papilionidae) 
Balteņi (Pieridae) 
Raibeņi (Nympahalidae) 
Samteņi (Satyridae) 
Zeltainīši (Lycaenidae) 
Sprīžmeši jeb sprīžotāji (Geometridae) 
Pūcītes (Noctuidae) 
Kodes (Tineidae) 
Sfingi (Sphingidae)

Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetrus (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus nosacīti var iedalīt dienastauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Vieni aktīvi ir dienā, bet otri galvenokārt naktī vai krēslā. Tomēr arī tā sauktie naktstauriņi nereti aktīvi ir dienā, piemēram, raibspārņi. Atrodoties miera stāvoklī dienastauriņiem spārni ir sakļauti virs muguras, bet naktstauriņiem jumtveidā vērsti atpakaļ, sedzot vēderu. Ņemot vērā praktiskus apsvērumus tauriņus var iedalīt arī lieltauriņos, piemēram, dižtauriņi, un sīktauriņos, piemēram, kodes.
latvijas.daba.lv