Babītes novads

Babītes novads ir pašvaldība Vidzemē, rietumos no Rīgas. Novadā iekļauti Babītes un Salas pagasti. Robežojas ar Rīgas un Jūrmalas pilsētām, kā arī Mārupes, Olaines, Jelgavas un Tukuma novadiem. Novada centrs atrodas Piņķos.


Babītes novada pašvaldības administrācija Babītes pagastā
Centra iela 4, Piņķi,
Babītes pagasts, Babītes novads, LV- 2107
Tālr.: +371 67914650
Mob.tālr. +371 26120706
Fakss: +371 67914435
E-pasts: dome@babite.lv
www.babite.lv

Vēsture
Babītes novads atrodas vietā, kur pirms vairākiem gadu tūkstošiem šalkoja jūra. Ap 4.-3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras jūra atkāpās un sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Arheoloģiskajos izrakumos -„Romju-Kalniņu” neolīta laikmeta apmetnē atrastie priekšmeti liecina, ka mūsdienu Salas pagasta teritorija bijusi apdzīvota jau kopš 3 gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Šīs apmetnes senie iedzīvotāji dzīvojuši liela ūdens baseina- jūras lagūnas tuvumā (Babītes ezers ir šīs lagūnas paliekas) un gādājuši sev iztiku ar zvejniecību un medniecību.
10. gadsimtā caur novadu vedis sens satiksmes ceļš un sākot ar 13. gadsimtu "Babates kara ceļš" bija pirmais sauszemes ceļš no Rīgas uz Prūsiju.

Zemgaļu pamestā ostas nocietinājuma vietā Zemgales bīskaps Bernhards uzcēla pili un 1224.g. to nodeva bīskapam Lambertam. Taču drīz sākās strīdi par to, ka pils uzbūvēta uz Rīgai piederošās zemes. Tiesa noteica precīzas Rīgas zemju robežas. Par bīskapam atņemto un Rīgai piespriesto Babates jeb Sv. Marijas pili Rīgas pilsēta samaksāja 37 sudraba markas un palīdzēja pie jaunas pils būves otrpus Lielupei.

Babītes pilskalns jeb Poļu kalns - 9 metrus augsts kalns ar 10x20 m plakumu ir saglabājies līdz mūsdienām, kaut gan iespējams, ka kāpu pārvietošanās ir mainījusi tā sākotnējo izskatu. Pilskalnā vēl 1935. gadā bija redzama 25 soļus gara ovāla bijušās pils vieta. Pēc pašreizējā teritoriālā iedalījuma pilskalns atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā un ir vienīgais arheoloģiskais piemineklis Jūrmalā. Netālu no Babītes pilskalna - Egļuciemā uz Babītes pagasta pašvaldībai piederošās zemes atrodas valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis – Baznīckalns.

Babītes pagasta senie nosaukumi: vāciski - Pinkenhof, krieviski Pinkenskaja
Salas pagasta senie nosaukumi: vāciski Holmhof, krieviski Salaskaja.

Salas senākās muižas nosaukums ir Honighof (Medus muiža). Nosaukums saistāms ar muižas dravniecībā izmantotiem kokiem, kas piederējuši Rīgas pilsētai. Muiža sākotnēji atradusies uz Saliņas Lielupes atzarā iepretim Slokai, tāpēc gan muiža, gan vēlāk arī pagasts ieguvis Salas nosaukumu.

12. gs. beigās Babītes pagasta teritoriju apdzīvoja galvenokārt Daugavas lībieši.

Pirmo reizi vietvārdi Piņķi un Sala minēti 1225. gadā. Tagadējā Babītes pagasta teritorijā izveidojās Piņķu un Beberbekas pagasts. Ar 1226. gada 16. marta līgumu Salas, Piņķu un Beberbekas pagastos dzīvojošie zemnieki nonāca Rīgas varā, jo šīs teritorijas tika pievienotas Rīgas patrimoniālajam apgabalam (mūsdienu izpratnē - pilsēta ar lauku teritoriju).

Tā kā pēc Livonijas ordeņa sabrukuma 1562. gadā zemes, kas pašlaik skaitās Babītes novadā, Salas pagasts nonāca Rīgas un Vidzemes pakļautībā, bet Lielupes kreisais krasts - Jūrmala, pārgāja Kurzemes hercogistes īpašumā, Lielupe kļuva par divu valstu robežu. Līdz pat 18.gs Salas pagasta rietumu daļa - Lielupes, Babītes ezera un Gātes upes ūdeņi bija Kurzemes hercoga un Rīgas pilsētas strīdus objekts, laiku pa laikam izraisot bruņotas sadursmes.

Karadarbība
Babītes novadu skāruši gandrīz visi kari, kas norisinājušies Latvijā.

Sala sevišķi smagi cietusi 17.gs Poļu–zviedru karā un Ziemeļu karā, kad muižu un ciemu ēkas vairākkārt nodedzinātas. I Pasaules kara laikā kara darbība tieši neskāra Salas pagastu, taču 1917. gadā atkāpjoties krievu karaspēks nodedzināja Salas muižu un mācītājmuižu. Savukārt Babītes ezera pretējā krastā, kuru skāra frontes līnija, norisinājās sīvas kaujas.

Piņķu pagasts no 1915. gada līdz 1917. gadam pārdzīvojis lielus postījumus. Te notika smagas cīņas starp krievu un vācu karaspēku, strēlnieku cīņa pie Babītes ezera un vienas no nozīmīgākajām - Ziemassvētku kaujas, kurās piedalījās arī Krievijas 12. armijas sastāvā esošie Latviešu strēlnieku bataljoni.

1916. gada 17. jūlijā Piņķu Sv. Nikolaja baznīcā (celta 1662. gadā, tagadējais nosaukums Piņķu Jāņa baznīca) pulkvedis J. Vācietis uzrunāja 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karavīrus, noturot savu slaveno runu pirms došanās uz Smārdes iecirkņa fronti, kur gatavojās ievērojams krievu armijas uzbrukums.

1919.g. 22. un 23. maijā Dzilnuciema un Piņķu baznīcas apkārtnē notika smagas kaujas (tā saucamās Piņķu kaujas pret lieliniekiem) starp pulkveža J. Baloža brigādi un lieliniekiem.


Teritoriālās izmaiņas
1925. gada 1.septembrī Piņķu pagastu pārdēvēja par Babītes pagastu (Latvijas pagastu saraksts, VV, 03.08.1925). 1945.gadā Babītes pagastā izveidoja Babītes, Mazcenu un Trenču ciemu, bet pagastu 1949.gadā likvidēja. Vēlāko administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas tika pievienota Mārupes un Salas pagastiem, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa no bijušā Kalnciema un Salas pagasta. 1990.gadā tika atjaunots Babītes pagasts.

Arī Salas pagasta teritorija laika gaitā vairākkārt pakļauta administratīvi teritoriālām izmaiņām. Pēc kara 1945. gadā Salas pagastā izveidoja Salas un Lapmežciema ciemu, bet 1949.gadā pagastu likvidēja. Lapmežciemu iekļāva Tukuma rajonā, bet Salas ciemu - Rīgas rajonā. 1977. gadā Salas ciemu, kā administratīvu vienību likvidēja un tā teritoriju pievienoja Babītes ciemam. 1989.gadā, sadalot Babītes ciema teritoriju, izveidoja Gātes ciemu, bet 1990.gadā Gātes ciems atguva savu vēsturisko nosaukumu Salas pagasts, un tā teritorija, salīdzinājumā ar 1935. gadu, bija palielinājusies.

Pēc neatkarības atjaunošanas Babītes pagasts bija viens no pirmajiem pagastiem Latvijā, kam jau 1997.gadā tika apstiprināts pagasta attīstības plāns, kas sākuma posmā veicināja gan zemes reformas īstenošanu, gan būvniecības procesu. Vizuāli pievilcīgie, sakārtotie un labiekārtotie ciemi pagasta ainavu pārveidoja dažu gadu laikā.


Babītes novads šodien
2009.gada 1.jūlijā Babītes un Salas pagasti tika apvienoti un izveidots Babītes novads ar administratīvo centru – Piņķu ciemu, Babītes pagastā.

Babītes novads ar savu unikālo dabas vidi, Lielupes lokiem, kultūras un sporta aktivitāšu daudzveidību nodrošina gan pienācīgu dzīves vidi, gan labas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas.

Rīgas tuvums, labā satiksme un transporta maģistrāles rada iespēju Rīgas iedzīvotājiem par savu dzīves vietu nākamajiem gadiem izvēlēties tieši Babītes novadu. Babītes novada vienā pusē ir ērta piekļuve Jūrmalai, otrā pusē – tuvīnā starptautiskā lidosta Rīga. Novadu šķērso Kurzemes lielāko pilsētu autoceļi – Ventspils un Liepājas šosejas, kā arī dzelzceļš ar pieturu Babītes stacija.
www.babite.lv
www.babitesnovads.lv