Bļodakmeņi

Daudzus gadu desmitus par bļodakmeņiem – vieniem no īpatnējākajiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem akmeņiem – bija zināms tas, ka tādi apskatāmi tikai Kurzemē. Tagad bļodakmeņi ir apzināti arī citos Latvijas novados.

Kas ir bļodakmens, ar ko tas atšķiras no citiem vēsturiskiem akmeņiem? Vispirmām kārtām bļodakmens ir dobumakmens, kura dobums nav dabas veidots, to sensenos laikos mērķtiecīgi veidojis akmeņkalis. Bļodakmeņiem ir ne tikai dobums, kas parasti izskatās pēc bļodas, bet arī raksturīga cilindriska forma, vairumā gadījumu arī vertikālas sānu rievas akmens malās. Tradicionāli bļodakmeņus pieņemts uzskatīt par seniem kulta akmeņiem.

Prasmīgi izgatavots dobumakmens
Bļodakmeņiem raksturīga daudzpusīga apstrāde. Tomēr, apskatot konkrētus objektus, kas mēdz būt dažādās izstrādes vai nepabeigtības stadijās un pat ar dažādiem trūkumiem, redzam, ka, tāpat kā dzirnakmeņu izgatavošanā, arī bļodakmeņu kalšanā ir ievēroti it kā vispārpieņemti vai nerakstīti lielumi un pazīmes. Tas attiecas gan uz akmeņu izmēriem, gan dobuma proporcijām un parametriem, gan pašu neizskaidrojamāko – kāpēc vajadzīgas sānu rievas? Vai tā ir tikai akmens dekoratīvā apdare? Tas pētniekiem vēl nav zināms.

Dažos gadījumos bļodakmeņi izskatās nepabeigti, to skaitā Vidzemes akmeņi. Nereti tiem nav kārtīgi izveidots, ir diezgan sekls bļodveida dobums. Tomēr jāatzīmē, ka visos gadījumos bļodakmeņu izgatavošana veikta, izmantojot speciālus metāla instrumentus, un, visticamāk, darbus veicis akmeņu kalšanas un apstrādes amatnieks. Varbūt tas bijis tieši bļodakmeņu kalšanas speciālists, tomēr ticamāks šķiet fakts, ka šis cilvēks vairāk kalis dažādus dzirnakmeņus, varbūt arī kapakmeņus, un bļodakmeņu izkalšana bijis viens no pakalpojuma veidiem.

Atrodami ne tikai Kurzemē
Bļodakmeņi līdz šim uzskatīti par Kurzemei raksturīgiem, un vēsturnieki domājuši, ka tie ir saistīti ar kuršiem un to vēlākajām dzīves un asimilācijas vietām. Tomēr jaunākie atklājumi un ziņas par bļodakmeņiem no kuršu dzīves vietām attālās, ar tām nesaistāmās vietas šo izcelsmes versiju padara nepilnīgu. Līdz ar to varam secināt, ka bļodakmeņi bijuši pazīstami vairākām sentautām, ne tikai kuršiem, bet arī lībiešiem un latgaļiem, Lietuvas teritorijā – žemaišiem, augstaišiem, kā arī citiem. Tāda daudznacionāla izplatība būtu, ja bļodakmeņi izrādītos gadsimtiem seni. Ja tie ir vēsturiski jaunāki, var vienkārši norādīt, ka tie, iespējams, bijuši pazīstami latviešiem visā tagadējā Latvijas teritorijā.
www.videsvestis.lv