Avenes

Avenes - Rúbus idaeus L. Rubus daeus

Avenes ir tipisks puskrūms ar daudzgadīgu pazemes daļu, kas sastāv no sakneņa un no tā atejošām sānsaknē, un virszemes daļu, kurā ietilpst viengadīgi un divgadīgi dzinumi. Galvenā sakņu masa izvietota augšējā augsnes kārtā (30 – 40 cm), tāpēc avenes ir prasīgas pēc mitruma un barības vielām.

Uz piesaknēm vasaras otrajā pusē veidojas daudz adventīvo pumpuru, no kuriem līdz rudenim izaug etiolēti dzinumi, kas paliek augsnē. Nākamā gada pavasarī pazemes dzinumi sāk augt un izaugt virs augsnes, līdz vasaras beigām izveidojot viengadīgas sakņu atvases, kuras izvietotas dažādā attālumā ap krūmu. Viengadīgi dzinumi pirmajā gadā aug garumā (līdz 1,5 – 2 m) un resnumā. Sevišķi spēcīgi tie aug jūnijā līdz ražas nobriešanas periodam.

Viengadīgo dzinumu skaits krūmā atkarīgs no šķirnes. Pēc šīs pazīmes aveņu šķirnes dala trīs grupās: šķirnēs, kas veido daudz dzinumu (25 – 30), šķirnēs, kas veido vidēji daudz dzinumu (15 – 20), un šķirnēs, kas veido maz dzinumu (5 – 10).

Nākamajā gadā pārziemojušie dzinumi veido lapas un augļzarus no žākļu pumpuriem un ražo. Pēc noražošanas dzinumi atmirst, tos izgriež un sadedzina, bet krūms atjaunojas ar viengadīgajiem vasarā izaugušajiem dzinumiem.

Ziedēšana un ogu briešana ilgst 30 – 45 dienas. Apmēram mēnesi pēc ziedēšanas nobriest pirmās ogas.

Avenes ir vidēji siltumprasīgas un gaismas prasīgas, tām nepieciešams pietiekams augsnes mitrums un barības vielas.

Avenes ražo uz divgadīgiem dzinumiem, kas pēc ogu nogatavošanās atmirst. Tas jāpatur prātā, lai vēlāk nav jābrīnās, kāpēc pēc ražas novākšanas avenes nokalst. Izņēmums ir remontantās jeb RUDENS avenes, kuras ražo uz tā paša gada dzinumiem. Galvenās atšķirības audzēšanā no vasaras avenēm: agrīnas ražas iegūšanai jāstāda dārzu saulainākajās vietās, visi dzinumi katru gadu vēlu rudenī vai agri pavasarī jānogriež vai jānopļauj līdz augsnes virsmai un jāiznīcina ( labāk sadedzinot ). Vairākumam šķirņu ( Polana, Ariadne ) dzinumi nav gari un ir noturīgi, tāpēc nav vispār nepieciešamības tos uzsiet. Dažām šķirnēm ar garākiem dzinumiem ( piemēram- samērā jaunajai, agrīnajai „Polkai”) , lai tie vējainos apstākļos neizgāztos, var izmantot vienkāršākas uzsiešanas metodes- piesienot pie mietiem vai gar rindu malām nostiepjot auklu vai stiepli. Nav jāmiglo pret aveņu vaboli un stublāju slimībām. Rudens avenēm, salīdzinot ar parastajām, ir noteiktas priekšrocības; ogas ienākas ārpus tradicionālā aveņu ienākšanās laika, kad tirgū svaigām ogām ir mazs piedāvājums. Rudens avenēm daļēji tiek atrisināta ziemcietības problēma, jo raža nogatavojas uz viengadīgajiem dzinumiem, kuri nav pakļauti ziemas temperatūrai, bet sakņu sistēma pacieš  mīnus15 grādi C, un ilgstošs kailsals Latvijā nav raksturīgs.


ĶIMISKAIS SASTĀVS

• Aveņu ogas satur cukurus (glukozi, fruktozi) – 3,6-3,7%, pektīnvielas – 0,45-0,71%, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi) – 1,30-2,09%,  askorbīskābi – līdz 45 mg%, C vitamīnu – 12-45 mg%, B, P, E , A grupu vitamīnus, karotīnu – 0,3-0,8 mg%, bioflavonoīdus – 48-85 mg%, PP vitamīnu – 0,6 mg%, miecvielas – līdz 0,3%, ēterisko eļļu, krāsvielas. Bez tam satur arī minerālvielas (magniju – 22 mg%, nātriju – 19 mg%, kāliju – 22,4 mg%, kalciju – 40 mg%, fosforu – 37 mg%, jodu – 2 mg%).
• Meža avenēs minerālvielas ir vairāk kā dārza avenēs.
• Meža aveņu ogas satur arī nelielu daudzumu salicilskābi, kurai piemīt antiseptiska, pretreimatisma, temperatūru pazeminoša  un sviedrējoša iedarbība.
• Dzelzs (2,0-3,6 mg%)  aveņu sastāvā ir 2-3 reizes vairāk kā upenēs.  Dzelzi avenes satur 100 g – 2-3,6 mg, daudz reiz vairāk kā citas ogas, izņemot ērkšķogas, vīnogas un ķiršus.
• Dārza avenes salicilskābi satur vairāk nekā meža avenes.
• Avenes ir labs gaistošo antibiotiku avots, kurām piemīt antiseptiskas īpašības pie augšējo elpošanas ceļu saslimšanu ārstēšanas un lieliski noder kā profilektisks līdzeklis pret saaukstēšanos.
• Sastāvā esošās škiedrvielas (līdz 5%) veicina labāku zarnu peristaltiku.
• Sastāvā esošais kumarīns (0,8-4 mg%) normalizē asinsrades procesus, samazina protrombīna līmeni.
• Ogās ir atklātas vielas – sterīni, kas aizkavē aterosklerozes attīstīšanos.
• Ogu sēklās ir taukskābes (22%).
• Ogas satur 87% ūdeni, 5% šķiedrvielas, 9% ogļhidrātus, līdz 0,3%  miecvielas.
• Sastāvā esošā folijskābe, kas uzlabo asinsriti, pasargā no mazasinības un leikēmijas.
• Pateicoties lieliskajam hematogēno mikroelementu sastāvam (dzelzs, varš un folijskābe) avenes ir lielisks līdzeklis mazasinības gadījumā.
• Aveņu aktīvās vielas viegli uzsūcas organismā, stimulē citu produktu uzsūkšanās procesus, neitralizē dzīvnieku valsts izcelsmes organiskās skābes.
• Ogas saglabā dziednieciskās vērtības arī sasldētā veidā.

Tās noder kā ārstniecības augs un biškopjiem avenes pazīstamas kā lielisks nektāraugs. No 1 ha stādījuma var iegūt 59- 116kg medus. Salicilskābe, ko satur aveņu dzinumi un nedaudz arī ogas, padara tās par vērtīgu līdzekli saaukstēšanās slimību ārstēšanai, tās ir kā viegls sviedrēšanas un temperatūras pazemināšanas līdzeklis, lietojamas arī profilaksei. Tautas medicīnā tiek izmantota arī aveņu lapu tēja-  kakla iekaisuma ārstēšanai, ziede no svaigām lapām- pret pinnēm un izsitumiem, ziedu uzlējumu- pret hemoroīdiem, bet ziedu novārījumu- pret konjunktivītu un pinnēm.

Ja esat nolēmuši stādīt, audzēt avenes, tad liela uzmanība jāpievērš piemērotas vietas izvēlei. Vietai jābūt aizsargātai no valdošajiem vējiem, jo atklātās vietās stādījumos var būt ievērojami vēja postījumi, aplauzti dzinumi, bet pavasarī ( martā, aprīlī ) pirms augsnes atkušanas spēcīgi vēji  pastiprina sala bojājumus, izraisot dzinumu izžūšanu. Kā aizsargs pret vēju var noderēt jau dabā esošie objekti -  ēkas, tāpat arī mežs. Nelieliem aveņu stādījumiem  labāk atvēlēt nelielu platību, lai stādījums veidotos kompakts. Var izvietot gar žogu- attālums no tā- 1,5m. Stādīt var arī pie ēku sienas, kura ir labi izgaismota un pasargāta no vēja.

Medicīnā:
Avenes ir klasiski temperatūru pazeminoši un sviedrējoši līdzekļi. Lai rezultāts būtu efektīvāks, vislabākās šiem nolūkiem ir kaltētas ogas: 1 – 2 tējkarotes uz 1 glāzi verdoša ūdens, dzer karstu.Pēc šāda dzēriena lietošanas ieteicams atgulties. Kaltētās ogas iedarbojas daudz mērķtiecīgāk, nekā tradicionālais, sacukurotais ievārijums un šajā gadījumā cukuru var aizvietot ar medu. Šādu uzlējumu no kaltētām avenēm svarīgi ir dzert gripas un saaukstēšanās  laikā, arī pie bronhīta, laringīta un reimatisma saslimšanām. Avenes var kombinēt vienādās daļās ar  māllēpēm: uz 1 glāzi verdoša ūdens 1- 2  tējkarotes maisījuma. Jūtot nespēku šādu tēju var dzert 3 – 4 glāzes dienā. Avenes labvēlīgi iedarbojas uz visu kuņģa un zarnu traktu, kā arī uz aknām.Tās ir labs līdzeklis arī pret paģirām. Avenēs esošās skābes samazina iespēju saslimt ar sirds asinsvadu slimībām un apstādina vēža šūnu rašanos. Aveņu lietošana uzturā veicina holesterīna pazemināšanos asinīs, kā arī aiztur holesterīna nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām. Līdz ar to tiek uzlabota sirds un asinsvadu sistēmas darbība un  nostiprinātas asinsvadu sieniņas. Šīs ogas ir ieteicams lietot cilvēkiem, kuri slimo ar mazasinību. Zinātnieki ir izpētījuši, ka ja sezonas laikā cilvēks apēd 2 kg aveņu, tad būtiski tiek samazināts risks saslimt ar leikēmiju. Ogas ir arī labs pret krampju līdzeklis.

Arī aveņu lapām piemīt dziednieciskas īpašības. Lapu novārījumu lieto kakla skalošanai, ārstējot klepu vai angīnu. Aveņu lapu uzlējumu lieto, ja ir caureja vai ja ir kuņģa un zarnu trakta iekaisums. Pievienojot sasmalcinātām lapām vazelīnu vai sviestu, var iegūt ziedi ādas izsitumu ārstēšanai. Aveņu lapas tiek izmantotas arī mutes gļotādas slimību ārstēšanai un dažādu brūču dziedēšanai. Tās ir neatņemama piedeva dažādu organismu attīrošu tēju sastāvā. 

Ļoti garšīgs un veselīgs ir arī novārijums no sasmalcinātiem aveņu zariņiem. Sasmalcinātus zariņus, apliekamo veidā, lieto arī ārstējot herpes vīrusu.

DZIEDNIECISKĀ IEDARBĪBA

• Aveņu preparātiem piemīt urīna dzenoša, pretiekaisuma, asiņošanu apturoša, temperatūru pazeminoša, sviedrējoša, savelkoša, antisklerotiska, brūču sadziedējoša, antibakteriāla, sāpju mazinoša iedarbība.
• Ir novērota arī cukura līmeņa asīnīs pazminoša īpašība.
• Aveņu preparātus lieto kā savelkošu līdzekli pie caurejas. Preparāti bagātina organismu ar dzelzi.
• Pielieto kā pretkrampju līdzekli, jo paplašina asinsvadus.
• Izmato kā pretalerģisku līdzekli, jo mazina bronhu spazmas.
• Atjauno sejas ādu, regulē vielu maiņas procesus.
• Bērniem lieto kā vieglu nomierinošu un tonizējošu līdzekli, īpaši ieteicams pie mazasinības.
• Paaugstina imunitāti, uzlabo apetīti, atveseļo zarnu traktu. Aveņu fitoncīdi iznīdē dažus stafilokoku veidus, rauga un pelējuma sēnītes sporas.
• Mazina sāpes kakla saslimšanu gadījumos.
• Pielieto kā līdzekli pret hemoroīdiem.
• Ziemeļu tautas visu augu izmanto pie artrīta.
• Avenes pazemina skābes līmeni kuņģa sulā.
• Tautas medicīnā no svaigām un kaltētām ogām gatavo sviedrējošas tējas.
• Kaltētas ogas izrāda efektīgu iedarbību pret gripu, saaukstēšanos, hronisku reimatismu, bronhītu, laringītu.
• Ogas izmanto arī kā vitamīnu tēju, biežak kopā ar mežrozīšu augļiem.
• Ogas ietilpst dažādu zāļu sastāvos. Tās izmanto kā profilaktisku un dziedniecisku līdzekli vielu maiņas darbības traucējumu gadījumā, apetītes uzlabošanai dažādu gremošanas trakta saslimšanu gadījumos. Ogām piemīt sviedrējoša iedarbība.
• Pateicotie sastāvā esošajām organiskajām skābēm ogas veicina urīskābes sāļu izvadīšanu no organisma, stumulē urīna izdalīšanos, uzlabo gremošanas procesus.
• Ogās esošā salicilskābe  izrāda antiseptisku, temperatūru pazeminošu, sviedrējošu, pretiekaisuma iedarbību. Sastāvā esošās vielas veicina holesterīna izvadīšanu no organisma. Ieteicams lietot uzturā mazasinības, aterosklerozes, nieru saslimšanu, hipertonijas gadījumā.
• Fitoncīdi iznīcina rauga un pelējuma sēnītes sporas.
• Veiksmīgais hematogēno sastāvvielu savienojums aizkavē un palīdz mazasinības gadījumā. Pēc dzelz satura ogas ir līdzvērtīgas vīnogām.
• Aktīvās vielas neitralizē organismā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu skābes.
• Ogas izmanto pie saaukstēšanās un plaušu iekaisumiem kā papildinājumu pretmikrobu preparātiem. Ogu preparāti būtiski paātrina izveseļošanās procesus pie kuņģa -  zarnu trakta slimībām, kuras pavada vemšana, iekaisums, sāpes, asiņošana. Tautas medicīnā ogas izmanto pie caurejas, mazasinības, ekzēmām, cukura diabēta.

Perspektīvākās šķirnes

„Bulgarskij Rubin” - šķirne vidēji agrīna, izaudzēta Bulgārijā. Krūmi spēcīgi, liela auguma, kompakti, sakņu atvašu daudz. Viengadīgie dzinumi spēcīgi, taisni, bez matojuma un vaska apsarmes. Dzeloņu vidēji daudz, tie ir tumši, īsi, resni. Vasaras otrā pusē jaunie dzinumi saulainās vietās nokrāsojas koši. Ogas lielas, koši sarkanas, koniskas. Kauliņi nelieli, to ir daudz, cieši sastiprināti kopā. Transportējot ogas izturīgas, ar labām garšas un tehnoloģiskām īpašībām. Ražība 90-100 c/ha. Šķirne ir ieņēmīga pret sēņu slimībām, bet arī stipras infekcijas gadījumos ražība ir laba. Ziemcietība vidēja.

„Norna” - šķirne vidēji vēlīna, izaudzēta Norvēģijā. Krūmi spēcīgi, augsti, nedaudz skraji, sakņu atvašu vidēji daudz. Viengadīgie dzinumi spēcīgi, gaiši zaļā krāsā, rudenī krāsojas sarkani ar vāju vaska apsarmi. Otrā gadā dzinumi kastaņbrūni, pamatdaļa pelēkbrūna. Ogas lielas, nošķelti koniskas, tumši sarkanas, kauleņi cieši sastiprināti savā starpā. Garša saldskāba, ar ļoti labu aromātu. Labas pārstrādāšanai, kā arī patēriņam svaigā veidā. Izturība pret slimībām laba vai vidēja. Ražo regulāri un bagātīgi. Šī šķirne ir samērā plaši audzēta.

„Sputņica” - šķirne vidēji agrīna, izaudzēta Kokinā. Krūmi spēcīgi, gari, galotnes nokarenas. Jaunie dzinumi vasarā zaļi, dzeloņu maz, īsi. Lapas tumši zaļas. Ogas vidēji lielas, tumšas, apaļas, ar izstieptu galu, saldi skābas. Ražība augsta. Atšķiras ar paaugstinātu blīvumu, labi transportējamas. Šķirne derīga mehanizētai novākšanai. Ogu ienākšanās laiks īss. Ziemcietība laba. Izturība pret slimībām laba.

„Balzāms” - vidēji agrīna šķirne, izaudzēta Kokinā. Krūmi vidēji spēcīgi, dzinumi taisni, jaunie – zaļi ar ļoti retiem, īsiem dzeloņiem. Lapas tumšas. Ogas apaļas, lielas, stingras, nebirst. Ogām patīkams aromāts, saldskāba garša. Labas tehnoloģiskās īpašības, blīvas, īss ienākšanās laiks. Izturība pret slimībām vidēji laba. Šī šķirne noderīga mehanizētai vākšanai.

„Brigantīna” - vidēji agrīna šķirne. Krūmi vidēji spēcīgi, kompakti. Jaunie dzinumi spēcīgi, gari, retiem, rupjiem dzeloņiem. Lapas gaišas. Ogas garenas, tumšas, lielas, patīkami saldi skābas, ar labu aromātu. Nebirst. Transporta izturība laba. Izturība pret sēņu slimībām laba. Ziemcietīga, ražīga šķirne.

„Taganka” - labākā no lielaugļu šķirnēm. Vidēji vēlīna. Krūmi vidēji lieli, spēcīgi, stāvi, pie lielas ražas galotnes noliecas. Jaunie dzinumi gaiši zaļi, ar retiem, īsiem dzeloņiem. Lapas tumšas. Ogas ļoti lielas, koniskas, tumšas, skābi saldas. Taču ražība nav pārāk augsta, jo lielaugļu šķirnēm vispār raksturīgs samērā mazs dzinumu skaits uz m2. Transporta izturība vidēja. Izturība pret slimībām un ražība vēl jāvērtē.

„Maroseika” - vidēji vēlīna šķirne, ar spēcīgiem dzinumiem, kuri jau jūlijā sazarojas, līdz ar to nākošajā gadā ir ļoti laba ražība. Dzeloņi īsi, to ir maz. Lapas tumšas. Ogas lielas, koniskas. Ļoti aromātiskas, saldas. Transporta izturība laba. Izturība pret slimībām laba vai vidēja, atkarībā no agrotehniskiem apstākļiem.

„Lazarevskaja” - vidēji agrīna šķirne, izaudzēta Krievijā. Krūmi spēcīgi, dzinumi gari, noturīgi. Lapas tumšas. Dzeloņi mazi un reti. Ogas vidēji lielas vai lielas, garenas, tumšas, saldas. Transporta izturība laba. Ražība augsta. Izturība pret slimībām apmierinoša. Augstas ražības, ziemcietīgas, rupjo ogu dēļ ieteicama audzēšanai gan mazdārziņos, gan lielražošanā.

„Preussen”. Izaudzēta Vācijā, vidēji agrīna šķirne. Ogas ļoti lielas, ražīga. Izturība pret slimībām vāja. Bet pie labas agrotehnikas, ražība saglabājas augsta.  
„Žurauļik” - ogas lielas, bet rudenī nedaudz vēlāk ienākas, līdz ar to visas ogas nepaspēj nogatavoties.

Rudens aveņu šķirnes
'Babje Ļeto' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā pusē vai augusta beigās. Ogas vidēji lielas, samērā stingras, garšīgas. Ievāktās ražas lielums atkarīgs no mitruma nodrošinājuma un rudens salnām. Samērā laba izturība pret pelēko puvi.

'Polana' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā dekādē. Ogas ļoti izskatīgas, vidēji lielas, stingras, garšīgas. Ievāktās ražas lielums atkarīgs no mitruma nodrošinājuma un rudens salnām.

'Gerakl' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā pusē. Laba ziemcietība, ražība un ogu kvalitāte. Vidēja izturība pret pelēko puvi. Vēlams pārbaudīt visā Latvijas teritorijā.

'Polka' – raža sāk nogatavoties augusta otrajā dekādē. Laba ražība, izturība pret sēņu slimībām, izcila ogu kvalitāte. Intensīva šķirne, nepieciešams nodrošināt labu agrotehniku. Vēlams pārbaudīt Vidzemē, Latgalē. Var inficēties ar aveņu pundurainības vīrusu, tāpēc stādīšanai jāizmanto sertificēts pavairošanas materiāls.

'Autumn Treasure' – sāk ražot jūlija beigās – augusta sākumā, laba ziemcietība, ražība, lielas, pievilcīgas ogas, ar samērā labu garšu, labi atdalās no serdes, laba izturība pret sēņu slimībām un kaitēkļiem, ieņēmīga pret vīrusslimībām.

Audzes izveide
Avenes stāda saulainā un siltā vietā, ar organiskajām vielām bagātā augsnē. Piemērota atstarpe starp stādiem ir 50 cm un atstarpe starp stādu rindām 2–2,5 m. Stādu rindas vajadzētu veidot virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Stādīšanas laikā dzinumus apgriež tā, lai tie būtu 30 cm garumā. Stādi, kuri nonāk pārdošanā, parasti jau ir apgriezti audzētavās. Stādīšanas laikā jāuzmanās, lai augsne netiktu sablīvēta, samīdot to kājām, lai aveņu jauno dzinumu pumpuri nesavainotos. Stādus stāda tādā pašā dziļumā, kādā tie iepriekš auguši. No viena krūma ražu iegūst apmēram 10 gadu. Jaunu avenāju audzi stāda tālu no vecās audzes.
 
Mēslošana
Ja augsne ir labā, stādīšanai piemērotā stāvoklī, pirms stādīšanas pamata mēslošanai pietiks ar 0,5 litriem Biolan dabīgā mēslojuma uz vienu rindas metru. Uzartu zālienu vai kā citādi nabadzīgu dārza augsni mēslo bagātīgāk – 1,5 litri/rindas metrs. Nākošajos gados aveņu audzi mēslo pavasarī ar 0,4 l uz rindas metru. Pēc ražas novākšanas avenājus mēslo ar Biolan PK rudens mēslojumu, dodot 0,3 litrus uz rindas metru. Rudens mēslojums uzlabo ziemcietību un palielina nākošā gada ražu.
 
Kopšana
Aveņu krūmi ir jāretina, lai audze būtu vesela un ražas kvalitāte – laba. Pēc jaunākajiem ieteikumiem visus apgriešanas darbus plāno pavasarī. Bojātos, vājos un ārpus rindas augošos dzinumus pilnībā izgriež. Avenāji ir divgadīgi augi, zied un ogas ražo tikai otrā gadā dzinumi. Iepriekšējā vasarā ražu devušos dzinumus nogriež pavasarī. Piemērots avenāju rindas platums ir apmēram 30 cm un vienā rindas metrā atstāj 10–15 ražas dzinumu. Lai atvieglotu ražas novākšanu, augstas šķirnes var aplīdzināt līdz 130–160 cm augstumam. Atgriezumus savāc un sadedzina, lai iznīcinātu slimības un kaitēkļus.
 
Pēc apgriešanas pārbauda audzes atbalsta stiprinājumus, lai dzinumi nenoliektos un raža nogatavotos vienmērīgi. Avenāju dzinumu nostiprināšana ir obligāta, izņemot dažas zemu augošas un krūmveidīgas šķirnes.

Mizu mulča ir piemērota avenāju nosegšanai. Segums aizsargā augsni un novērš izšūšanu. Mulčas segums labi iedarbojas uz avenāju seklo sakņu sistēmu. Mizu mulču izklāj 5–10 cm kārtā, un, segumam nosēžoties, tas ik gadus tiek atjaunots. Segums nedaudz palēnina uzsilšanu un aveņu augšanu pavasarī. Mulča pamazām augsnē sadalās, veidojot jaunu apstrādājamu humusu. Sākumā humuss piesaista daudz barības vielu, tāpēc, izmantojot mizu mulču, pirmajos gados nepieciešamība pēc mēslošanas nedaudz pieaug. Papildu mēslošanai pietiek ar 1,5 litriem Biolan dabīgā mēslojuma vai Biolan mēslojuma dārzeņiem uz 10 m². Mēslojumu klāj pirms augsnes pārklāšanas ar mulču.

www.irlaiks.lv
stadi-raza.lv
www.pirtslietas.lv
www.biolan.fi