Austrumu magone (Papaver orientale)
Austrumu magone (Papaver orientale) ir daudzgadīgs augs. Savvaļas izplatības areāls ir Mazāzija un Dienvidkaukāzs, kur magones aug subalpīnās joslas pļavās, kā arī sastopamas mežu joslas akmeņainajās nogāzēs, veidojot dziļu mietsakni. Ieviestas kultūrā ap 1700. gadu. Apakšējās plūksnaini dalītās lapas ir lielas – līdz 30 centimetriem, stublāja lapas – mazas. Gan lapas, gan stublājs klāts ar cietiem matiņiem. Šo magoņu augstums svārstās no 40 cm līdz vienam metram, kur katra stublāja galā attīstās viens zieds, kura diametrs parasti ir ap 18 centimetriem, bet šķirnei ‘Blue Moon’ tas sasniedz pat 25 centimetrus.
Austrumu magones zied maija beigās, jūnijā. Ziedēšanas ilgums atkarībā no cera vecuma var ilgt pat trīs nedēļas, bet īpaši labos apstākļos var uzziedēt arī atkārtoti augustā vai septembrī. Suga mūsu apstākļos skaitās ziemcietīga, tomēr retākām šķirnēm būtu nepieciešams neliels piesegums.
Lai arī tās ir vienas no greznākajām magonēm, tomēr dobē to īstā vieta ir starp citiem augiem vai to aizmugurē atkarībā no šķirnes augstuma, jo dziļi izgrieztās, dekoratīvās lapas tūlīt pēc noziedēšanas nokalst, bet jaunie dzinumi parādās tikai rudens pusē.
Austrumu magoņu daudzās šķirnes apgrūtina izvēli. Ir vienkāršas un pildītas, ar gofrētām un gludām ziedlapiņām, ar veselu un šķeltu ziedlapiņu malu, bet ziedu krāsu daudzveidība šķiet neaptverama. Atšķirīgs var būt arī zaļo lapu tonis. Tā, piemēram, šķirnei ‘Black and White’, kas izceļas ar sniegbaltām zieda ziedlapiņām ar melnu plankumu pie pamatnes, tās ir gaiši zaļas, savukārt zemajai ‘Little Dancing Girl’ ar maigi rozā, viļņainām ziedlapiņām, lapas ir tumši zaļas, bet vispopulārākajai un pieprasītākajai angļu šķirnei ‘Patty’s Plum’ ar reti sastopamu sarkani violetu, varētu pat teikt zilo plūmju krāsas ziedlapām, lapas ir pelēcīgi zaļas.
(http://eeb.lu.lv/ftp/.vg_Daba/200908/magones.html)
Papaver orientale – Austrumu magone
Augstums: 100cm
Ziedi: oranži.
Ziedēšanas laiks: VI
Lapas: vasarzaļas, zaļas.
Augums un augšana: cerveida, mietsakņu ilgmūžīga ziemciete.
Augšanas apstākļi: saulē, mēreni sausā, vidēji mitrā normālā dārza augsnē.
Dekorativitāte: dekoratīvi nestabila.
Stādīšanas attālums: 50cm (4 uz 1m²).
Kopšana
Ravēšana: pirmajā gadā pēc stādīšanas ļoti svarīga ir augsnes irdināšana, lai iznīcinātu iespējamās daudzgadīgās nezāles. Arī turpmāk stādījumus jāravē ne retāk kā reizi mēnesī. Ziemciešu stādījumus ieteicams mulčēt.
Mēslošana: ziemcietēm pavasarī dod 30 – 50 g/m² pilnmēslojuma. Kūdras vai komposta mulča kārta būs kā organiskais mēslojums, bet, ja iespējams var vēl papildus mēslot ar kūtsmēsliem, kas labi sadalījušies. Neieteiktu ziemcietes pārmēslot ar slāpekli, jo tad var veidoties nedabīgs auga lielums un kuplums, kā arī ziemciete zaudē savu normālo izskatu un noturību, kļūst uzņēmīgāka pret slimībām un zaudē ziemcietību.
Apgriešana: ziemciešu stādījumos regulāri jāizgriež atmirušās, bojātās un slimās augu daļas, jāizlauž vai jāizgriež noziedējušie ziedi. Rudenī ziemcietes ieteicams nogriezt atstājot ~ 5-10 cm garus dzinumus, izņemot mūžzaļos augus (bergēnijas, graudzāles u.c.).
Laistīšana: sausā un saulainā laikā ziemcietes jālaista. Laistīt vēlams no rīta vai vakarā, nevis karstajā pusdienas saulē, jo tā liela daļa mitruma iztvaiko. Pēc laistīšanas ieteicams augsni uzirdināt.
Ieziemošana: Ziemcietes, kurām atmirst auga virszemes daļa, var piesegt ar ātri trūdošo organisko materiālu, koku lapām. Zem kokiem stādītajām ziemcietēm pietiek ar nobirušo lapu kārtu. Satrūdot tās veido ziemciešu augšanai un attīstībai labvēlīgu vidi.
Obligāti ir jāsedz jaunie stādījumi, īpaši rudenī stādītie, kā arī augi, kas izvietoti paaugstinātās, saules un vēja ietekmei pakļautās vietās uz dažādiem akmeņu krāvumiem un terasēm.
www.stadibulduri.lv
