Aspāzijas bulvāris 3, Rīga
Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) ir repertuāra operteātris Aspazijas bulvārī 3, Rīgā. Repertuārā ir operas un baleta izrādes, kuras tiek rādītas sezonā (no septembra vidus līdz maija beigām). Vienas sezonas laikā LNOB tiek parādītas gandrīz 200 izrādes, un tiek sagatavoti vidēji 6 jauniestudējumi. Lielajā zālē ir 946 sēdvietas, Jaunajā zālē — 250 līdz 300 sēdvietas. Tajā strādā vairāk nekā 600 štata darbinieku: 28 operas solisti, 105 orķestra mūziķi, 62 kora mākslinieki un 70 baleta trupas dalībnieki. Ēka atrodas Rīgas centra kanālmalas apstādījumu joslā.
Ēka
Rīgas 1. pilsētas (vācu) teātra ēka celta 1860.-1863. gadā pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (1822-1885) projekta, vietā, kur agrāk atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas elementiem - Pankūku bastions. Tā ir hellenizēta klasicisma stila celtne, kuras greznāko ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku figūru grupa (Apollons, traģēdijas un komēdijas simboli, drāmas ģēnijs u.c.).
lv.wikipedia.org
Latvijas Nacionālā opera un balets
Aspazijas bulvārī 3, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67073777, 67073715
Fakss: 67228930
E-pasts: info@opera.lv
LNO biļešu kases
Tālrunis: 67073777
E-pasts: boxoffice@opera.lv
Kafejnīca "Cafe Opera"
SIA "Lanio nekustamie īpašumi"
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV-1050
Tālrunis: 67211234
Vēsture
Pilsētas teātra jeb Rīgas pilsētas vācu teātra ēka celta 1860.-1863. gados pēc arhitekta Ludviga Bonšteta (1822.-1885.) projekta, vietā, kur agrāk atradies viens no Rīgas nocietinājumu sistēmas elementiem - Pankūku bastions. Tā ir hellenizēta klasicisma stila celtne, kuras greznāko, resp., ziemeļaustrumu fasādi rotā jonisko kolonnu portiks un alegorisku figūru grupa (Apolons, traģēdijas un komēdijas simboli, drāmas ģēnijs u.c.).
1856. gadā arhitektu Oto Dīces un Johana Daniela Felsko izstrādātajā pilsētas centra rekonstrukcijas plānā Rīgas kanālmalas apstādījumos paredzēta vieta pilsētas teātrim. Rīgas Pilsētas Pirmā jeb Vācu teātra projektu konkursā uzvar Pēterburgas arhitekts Ludvigs Bonštets. Sākot ar 1860. gadu, trīs gadu laikā bijušā Pankūku bastiona vietā tiek uzcelts pilsētas teātris ar gandrīz 2000 skatītāju vietām.
1863. gadā jauno ēku atklāj ar Frīdriha Šillera "Vallenšteina nometnes" un Ludviga van Bēthovena "Fidelio" iestudējumiem. 1882.gadā ugunsgrēkā izdeg liela daļa teātra ēkas. Rekonstrukcijas projektu, stingri sekojot Bonšteta arhitektūrai, izstrādā Rīgas pilsētas galvenais arhitekts Reinholds Šmēlings.
1887. gadā ar vairākiem moderniem uzlabojumiem ēkas atjaunošanas darbi tiek pabeigti. I Pasaules kara laikā teātris tiek slēgts un kā Pilsētas Vācu teātris savu darbību atsāk tikai 1917.gadā.
1912. gadā Pāvula Jurjāna vadībā Rīgā sāk darboties Latviešu opera. Pirmā pasaules kara laikā trupa evakuējas uz Krieviju, bet 1918.gadā Latvijas Mūzikas akadēmijas dibinātāja un ilggadējā rektora profesora Jāzepa Vītola vadībā atgriežas Rīgā kā Latvju opera.
1919. gadā pilsētas teātra ēka pāriet Latviešu operas trupas rīcībā, un gada nogalē teātris iegūst Latvijas Nacionālās operas nosaukumu.
1944. gadā līdz ar padomju varu Latvijas Nacionālā opera iegūst Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātra nosaukumu.
1957-1958. gadā teātra ēkā tiek veikts remonts, kas neparedz ēkas modernizāciju, bet tikai kosmētisku atsvaidzināšanu. 20.gadsimta septiņdesmito gadu vidū rodas ideja par Operas nama rekonstrukcijas nepieciešamību, jo 19. gadsimta beigu ēka vairs neatbilst 20.gadsimta beigu tehniskajām un estētiskajām prasībām.
1990. gadā teātris, atkal kļuvis par Latvijas Nacionālo operu, tiek slēgts ar Džuzepes Verdi "Masku balles" izrādi, un sākas ēkas rekonstrukcija un interjera restaurācija, kurā tiek stingri sekots R.Šmēlinga izstrādātajam vēsturiskajam interjeram, tam stilistiski pieskaņojot jaunizveidotās telpas.
1995. gadā tiek pabeigta vecās ēkas rekonstrukcija, un Operas kolektīvs ar izcilu simfoniskās mūzikas koncertu sēriju un Jāņa Mediņa operas "Uguns un nakts" iestudējumu atgriežas uz savas skatuves.
2001. gadā tiek pabeigts mūsdienīgs piebūvju komplekss, kas piedāvā jaunas telpas tehniskajam un radošajam personālam, kā arī Jauno zāli ar 300 skatītāju vietām plaša profila mākslas projektu realizēšanai.
Uzņēmumi, kas atrodas adresē Rīga, Aspazijas bulvāris 3
-
Latvijas Nacionālās operas skatuves mākslinieku neatkarīgā ArodbiedrībaRīga, Aspazijas bulvāris 3
-
Latvijas Nacionālās Operas Baleta Neatkarīgā arodbiedrībaRīga, Aspazijas bulvāris 3
-
Latvijas Nacionālās operas simfoniskā orķestra neatkarīgā arodbiedrībaRīga, Aspazijas bulvāris 3
-
LANIO NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI, SIARīga, Aspazijas bulvāris 329228879"Cafe Opera", kafejnīca67211234
Rīga, Aspazijas bulvāris 3, LV-1050 -
Latvijas Nacionālā opera un balets, Valsts SIARīga, Aspazijas bulvāris 3
Ludvigs Bonštets (vācu: Ludwig Bohnstedt)
(dzimis 1822. gada 27. oktobrī, miris 1885. gada 3. janvārī)
Ludvigs Bonštets bija vācu arhitekts, dzimis Pēterburgā Vācijas emigrantu ģimenē. 1839. gadā uzsācis studijas Berlīnes universitātē, kur sākumā studējis filozofiju, pēc tam pārgāja uz arhitektūru. Pēc universitātes absolvēšanas viņš atgriezās Pēterburgā, kur sāka strādāt arhitekta amatā. 1845. gadā pabeidzis Pēterburgas Mākslas akadēmiju, 1858. gadā kļuvis par profesoru. 1863. gadā pārcēlās uz dzīvi Gotā.
Pēc viņa projekta tikušas uzceltas vairākas ēkas Pēterburgā, Helsinkos, Rīgā un dažādās Vācijas pilsētās. Bonštets ir Pirmā Rīgas pilsētas teātra (pašreizējā Latvijas Nacionālā opera) ēkas projekta autors, tāpat pēc viņa projekta tika uzcelta minerālūdeņu iestāde Vērmanes dārzā.
