Asinszāles (Hypericum)
Asinszāles (latīņu: Hypericum) ir asinszāļu dzimtas daudzgadīgi lakstaugi ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem. Kauslapām un vainaglapām melni punktveida dziedzeri.
Latvijā sastopamas trīs sugas. Ceļmalās, laukmalās, pļavās, krūmājos bieži izplatīta Četršķautņu asinszāle (Hypericum maculatum) un Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum). Pēdējā satur miecvielas, ēteriskās eļļas, karotīnu un C vitamīnu. Lieto medicīnā. Krāsu augs.
Sistemātika
Pasaulē kopumā ir ap 400 asinszāles dzimtei piederošu sugu. Dzimtes augi sastopami gandrīz visur, neskaitot tropiskās zemienes, tuksnešus un arktiskos apgabalos.
Daži Hypericum dzimtes hibrīdi, piemēram, t.s. Hypericum calycinum vai Hypericum moserianum, dārzkopībā tiek kultivēti kā krāšņumaugi. Toties daudzas citas dzimtei piederošas sugas tiek uzskatītas par kaitīgām, tīrumus un dārzus postošām nezālēm.
- Četršķautņu asinszāle (Hypericum maculatum)
- Divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum).
- Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum)
No asinszāļu dzimtas Latvijā sastopamas 3 asinszāļu (Hypericum) sugas.
Bieži tīrumu malās, pļavās, mežos, mežmalās sastopama divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum) – daudzgadīgs lakstaugs ar 30 - 100 cm garu, augšdaļā zarotu stublāju uz kura redzamas divas gareniskas šķautnes. Lapas ovālas, eliptiskas, iegareni olveidīgas vai iegarenas, 0,7 - 3 cm garas un 0,3 - 1,5 cm platas ar daudziem caurspīdīgiem punktveida un retiem melniem dziedzerīšiem. Ziedi dzelteni, platās skarveidīgās vai gandrīz vairogveidīgās ziedkopās. Zied no VII - IX. Auglis – pogaļa.
Līdzīgās augtenēs sastopama arī plankumainā (četršķautņu) asinszāle (Hypericum maculatum, sin. Hypericum quadrangulum) – daudzgadīgs lakstaugs ar 50 - 60 cm garu, stāvu, četršķautņainu, augšdaļā zarainu stublāju. Lapas olveidīgi eliptiskas, eliptiskas vai plati ovālas, 0,6 - 3,5 cm garas un 0,3 - 1,6 cm platas, gar malu ar retiem, melniem, punktveidīgiem dziedzerīšiem. Ziedi dzelteni, skrajā, skarveidīgā ziedkopā. Zied no VII - IX.
Pūkainā asinszāle (Hypericum hirsutum) ir valsts aizsardzībā. Tas ir daudzgadīgs lakstaugs ar 50 - 100 cm garu, stāvu, ieapaļu vai cilindrisku stublāju, kas, tāpat kā lapas un ziedkāti, ir ar rūsganbaltiem matiņiem. Lapas olveidīgi iegarenas vai eliptiskas, ar punktveidīgiem dziedzerīšiem. Ziedi dzelteni, iegarenā, skrajā skarā. Zied VII - VIII. Auglis – pogaļa. Sastopams reti Latvijas dienvidu daļā platlapju-egļu mežu laukumiņos, gar meža ceļiem, izcirtumos.
latvijas.daba.lv
