Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum)

Asinssārtā gandrene (Geranium sanguineum) ir daudzgadīgs, vidēji liels (ga 15-50 cm) gandreņu dzimtas lakstaugs. Viss augs klāts ar atstāvošiem matiņiem. Stublājs pacils vai gulošs, iesārts, bagātīgi zaro, parasti veido kupolveidīgu ceru. Lapas pretējas (ga, pl 4-8 cm), dziļi dalītas 5-7 šaurās plūksnās. Plūksnas šķeltas. Tuvojoties rudenim, stublājs un lapas iegūst sārtu nokrāsu. Ziedi lieli (ga 1.5-2 cm), pa vienam garos ziednešos lapu žāklēs, purpursārti, vainags ap divreiz garāks nekā kauss. Vainaglapas nereti ar jomu. Auglis - riekstiņu skaldauglis ar apmatotām vārsnēm. Zied no jūnija līdz augustam.

Izplatība: Eiropā izplatīta suga.
Latvijā nereti visā valstī.

Biotopi: Grupas sausos mežos, meža laucēs un pļavās, atklātās nogāzēs, izcirtumos, upju krastu terasēs, ceļmalās un dzelzceļu uzbērumos. Raksturīga suga sausu mežmalu un pauguru nogāžu augu sabiedrībās: Cl. Trifolio-Geranietea sanguinei, All. Geranion sanguinei.
(Askolds Kļaviņš, SIA Gandrs)

www.latvijasdaba.lv