Aršana
Aršana vēl joprojām tiek atzīta par galveno augsnes apstrādāšanas veidu. Tās pamatuzdevums ir apvērst aramkārtu (velēnu) un to irdināt. Aršana atjauno augsnes drupataino struktūru, uzlabo augsnes ūdens, siltuma un gāzu apmaiņas režīmu, veicina mikroorganismu darbību, kavē barības vielu ieskalošanos apakšējos horizontos un nodrošina vēl citus augsnes auglību noteicošus apstākļus.
Ar aršanu augsnē iestrādā pēcpļaujas atliekas un mēslojumu, iznīcina nezāles un pārtrauc velēnas veidošanos. Tā ļauj padziļināt aramkārtu un ar attiecīgām pierīcēm irdināt arī zemaramkārtu.
Visām augsnēm piemērotākais aršanas laiks ir rudenī. Rudenī artā augsnē uzkrājas vairāk mitruma, sala iedarbībā tā uzirdinās, pavasarī ir vieglāk sastrādājama un agrāk apsējama. Visnoderīgākais rudens arums ir smagajām māla augsnēm.
Pavasarī arta augsne parasti ir pārāk irdena un līdz vasarāju sējai nespēj pietiekami nosēsties. Sausos pavasaros tā zaudē daudz mitruma un iesētās sēklas tajā sliktāk dīgst.