Arhitekts Ruperts Bindenšū

Ruperts Bindenšū (vācu: Rupert Bindenschu; dzimis 1645. gadā, miris 1698. gadā) bija viens no ievērojamākajiem Rīgas baroka arhitektiem un spoža personība Rīgas mākslas dzīvē. Plašāk pazīstams kā Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa projekta autors.
lv.wikipedia.org

Historiogrāfisks ieskats
Bindenšū pazīstamākos darbus – Sv. Pētera baznīcas torni un Reiterna namu – pazīst ikviens, taču būvmeistara personība ir vēl līdz šim maz izzināta – tas pats sakāms par viņa pārējo veikumu Rīgā un ārpus tās.

Būvmeistara biogrāfijai pievērsušies vairāki autori. Balstoties uz arhīvu dokumentiem, arhitektūras vēsturnieks Pauls Kampe 1944. gadā publicēja līdz šim vienīgo monogrāfiju par meistaru, tajā uzsverot, ka Bindenšū un pilsētas mūrniekmeistars Hinrihs Henike (Hinrich Henicke) bija redzamākās figūras 17. gs. pēdējā ceturkšņa Rīgas arhitektūrā. Bindenšū radošo mantojumu savulaik augstu novērtējis mākslas vēsturnieks Boriss Vipers, bet 20. gs. 80. gados plašākais Bindenšū veltītais apskats publicēts arhitekta Gunāra Zirņa monogrāfijā par Sv. Pētera baznīcu.

Būvmeistara biogrāfija
Būvmeistara biogrāfiskie dati ir skopi. Ruperts (dažkārt saukts arī Ruprehts vai Roberts) Bindenšū dzimis Strasburgā 1645. gadā namdara Baltazara Bindenšū un Suzannas Reinholdes (Reinhold) ģimenē. Visi dzimtas vīrieši vairākās paaudzēs bijuši namdari. Iespējams, pirmās amata iemaņas Bindenšū ieguva turpat Strasburgā pie sava tēva. Boriss Vipers monogrāfijā ”Latvijas māksla baroka laikmetā” uzskata, ka savus mācekļa gadus Bindenšū pavadījis Dienvidvācijā.

Par Bindenšū tālākajām gaitām ziņu trūkst, līdz 1671. gadā viņš ieradās Rīgā no Rēveles, kur bija piedalījies Olevistes banīcas torņa celtniecībā. Jādomā, ka šai laikā viņš jau bija sasniedzis meistara statusu. Rīgā Bindenšū kļuva par pilsētas būvmeistara Jakoba Jostena palīgu. 1675. gadā, pēc Jostena atgriešanās Dancigā, viņš tika oficiāli nozīmēts pilsētas būvmeistara un ”mākslas meistara” (Kunstmeister) amatā. Pilsētas rātes uzdevumā viņš strādājis Rīgā, kā arī veicis dažādus uzdevumus Rīgas patrimoniālapgabalā. Daudz enerģijas Bindenšū veltīja Rīgas atjaunošanai pēc 1677. gada lielā ugunsgrēka, kas bija nopostījis apbūves kvartālus ļoti plašā teritorijā. Meistars lielākoties strādājis pats, iztiekot ar minimālu skaitu zeļļu.

Bindenšū piederēja bagāta grāmatu kolekcija, kas 17. gs. beigās Rīgā liecināja par viņu kā ļoti plaša redzesloka personību – praktizējošu arhitektu un zinātkāru cilvēku. 1698. gadā Bindenšū slimības dēļ bijis spiests atstāt savus amata pienākumus un tā paša gada jūlijā 53 gadu vecumā aizgāja mūžībā.

Ieskats Bindenšū darbībā
17. gadsimta pēdējais ceturksnis Rīgas saimnieciskajā un kultūras dzīvē bija vislabvēlīgākais periods: plauka tirdzniecība, paplašinājās izglītības iespējas, Rīga kļuva par bagātu pilsētu. 17. gs. 70. gadi bija nozīmīgs brīdis, kad Rīga kļuva ļoti atvērta jaunajam, tādēļ var teikt – Bindenšū bija arhitekts, kas parādījās īstajā laikā un īstajā vietā. Viņa darbības nepilnajos trīsdesmit gados Rīgas baroka arhitektūra piedzīvoja sava veida ”zelta laikmetu”.

Amats noteica, ka Bindenšū veikumā ietilpa liels saimniecisko un tehnisko celtņu īpatsvars – šķūņi, noliktavas, kazarmas, vējdzirnavas, nocietinājumu uzlabojumi, kā arī jau esošo sabiedrisko ēku pārbūves. Balstoties uz arhīvu avotiem, Pauls Kampe uzskaitījis kopā piecdesmit zināmos baznīcu, dzīvojamo un citu ēku projektus, kā arī dažāda rakstura saimnieciskas ēkas. Savas karjeras sākumā – 17. gs. 70. gados – Bindenšū strādāja galvenokārt pie praktiskas nozīmes objektiem, ko lielā mērā noteica arī minētā ugunsgrēka seku likvidēšana.
Zināms, ka 1678. gadā Bindenšū remontēja Doma baznīcas torni. Auglīgākais periods meistara radošajā darbībā bija 17. gs. 80.–90. gadi. 1680. gadā meistars bija uzbūvējis barokālu torni ar galeriju Sv. Jāņa baznīcai, trīs gadus vēlāk veicot iekštelpu atjaunošanu. 1681. gadā viņš Sv. Pētera baznīcā iebūvēja ērģeļu un altārdaļas luktas (balkonus). Vēlāk tapa arī nozīmīgākie Bindenšū darbi – Johana fon Reiterna nama projekts (1685), Rīgas Sv. Pētera baznīcas torņa (1688–1690) un fasādes (1692) renovācija, Jēzus baznīca (1688) no koka Rīgas Sv. Jāņa priekšpilsētā, Dannenšterna nams (pabeigts 1696), nams Mazajā Grēcinieku ielā 3 (no 1683), Lielās Ģildes fasādes pārbūve (ap 1692). Ārpus Rīgas atzīmējama Limbažu baznīcas (1679–1681) un Matīšu baznīcas (1686–1687) celtniecība pēc meistara skices. Izpildītāju vidū kā nozīmīgākie jāmin Hinrihs Henike, Klemenss Vīgants (Clemens Wiegandt), Hanss Niklass Ekšteins (Hans Niklas Eckstein).

Sākot no pirmajiem zināmajiem Rīgā realizētajiem projektiem līdz radošā veikuma labākajiem paraugiem 17. gs. beigās, samērā skaidri iezīmējas autora stila attīstība. Ap 1680. gadu meklējumu procesā konstatējami savdabīgi stilu sakausējumi – Dienvidvācijas palladisma un vēlās renesanses arhitektūras ietekmes, 17. gs. astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados turpretī jūtama izteikta holandiešu klasicisma virziena dominante. Visi nozīmīgie privātie pasūtījumi Bindenšū karjerā bijuši saistīti ar pilsētas patriciātu. Paralēli ikdienas praktiskajiem uzdevumiem Bindenšū veiksmīgi sadarbojās ar Reiterniem, Dannenšternu un citiem dižciltīgajiem – tas faktiski norāda uz viņa neoficiālo ”elites arhitekta” statusu.
Bindenšū darbojies arī tagadējās Igaunijas teritorijā – Rēvelē un Pērnavā. 1680. gadā viņš tika lūgts atjaunot sašķiebušos Sv. Nikolaja baznīcas (Niguliste) torni, bet 1690. gadā pēc Bindenšū projekta Pērnavā celts nams ar greznu barokālu portālu Rüütli ielā 11.
www.makslasvesture.lv