Arhitekts Roberts Augusts Pflūgs
Arhitekts Roberts Augusts Pflūgs
(1842-1885)
Roberts Augusts Pflūgs ir viens no izcilākajiem Rīgas 19. gs. otrās puses arhitektiem. 1870. gadā Sanktpēterburgas Ķeizariskajā Mākslas akadēmijā viņš ieguva arhitektūras akadēmiķa grādu. To piešķīra par apjomīgu un filigrāni, līdz vissīkākajai detaļai, ieskaitot pat sienu gleznojumus, izstrādātu un uzzīmētu arhitektūras projektu.
No 1889. līdz 1875. gadam viņš bija pedagogs Rīgas Politehniskajā institūtā un, kaut arī Dievs viņu aizsauca viņsaulē pārlieku ātri, sava neilgajā mūžā paspēja paveikt apbrīnojami daudz.
Pēc R. Pflūga projektiem uzcelts vairāk nekā 10 pareizticīgo baznīcu Latvijā (Vecsalacā, Kalsnavā, Jēkabpilī, Koknesē u. c.), Marijas Pasludināšanas baznīca Mēness ielā Rīgā (1878-1878), dzīvojamās ēkas Rīgā, Aristīda Briāna ielā 3 (1878. pārbūvētas 1931. gadā), Jura Alunāna ielā 2 (1876), Kalpaka bulvārī 1 (1874) un 3 (1873), Raiņa bulvārī 21 un 23 (abas 1875), Šķūņu ielā 13 (1868), Krišjāņa Valdemāra ielā 4 (1877. arhitekta personīgais nams) un 17 (1872), kā arī noliktavas jeb spīķeri Maskavas ielā 4 un 6 (1880) un citas ēkas. Dzīvojamās ēkas veidotas greznās neorenesanses formās, bet noliktavas - t. s. ķieģeļu stilā. Starp "sarkanajiem spīķeriem" Pflūga celtie nami izceļas ar mākslinieciski izkoptu veidolu un izteiksmīgu figurālo ķieģeļu mūri.
Viens no pazīstamākajiem R. Pflūga darbiem ir pareizticīgo Katedrāle Brīvības bulvārī 23 (1876-1884). Viņa projektu izvēlējās pēc sacensības ar divu citu Rīgas prominenču - J. F. Baumaņa un H. Šēla darbiem. Katedrāles arhitektūra iemantoja laikabiedru nedalītu atzinību, par to slavinošas atsauksmes parādījās arī Krievijas presē. Tika īpaši uzsvērts, ka vietējais arhitekts ir radījis dievnamu, kura gars uztverts daudz izteiksmīgāk, nekā to būtu spējuši amata brāļi no Krievijas.
jaunarajs.com
