Arhitekts Reinholds Georgs Šmēlings
Reinholds Georgs Šmēlings
(dzimis 1840. gada 14. novembrī Rīgā, miris 1917. gada 17. oktobrī Rīgā)
Reinholds Georgs Šmēlings (vācu: Reinhold Georg Schmaeling, 1840-1917) bija Rīgas pilsētas arhitekts (1879—1915), kurš Rīgas arhitektūras vēsturē ievērojams ar savu īpatnējo sarkano ķieģeļu arhitektūras stilu. Pēc viņa projektiem Rīgā uzceltas gandrīz 100 ēkas, tai skaitā 25 skolas, 3 slimnīcas, 5 ugunsdzēsēju depo, 2 tirgi, naktspatversmes, bērnudārzi, administratīvās ēkas, kultūras iestādes, sporta un kulta celtnes, kazarmas un dzīvojamās ēkas, kas ir neatņemama mūsdienu Rīgas vides tēla sastāvdaļa. Šmēlings ir viens no Latvijas kultūras kanonā iekļautajiem arhitektiem.
Biogrāfija
R. Šmēlings pirmo izglītību ieguva Rīgā, kādā privātā pamatskolā. Par arhitektu viņš kļuva, iespējams, likteņa nejaušības dēļ, taču noteikta nozīme bija viņa neatlaidībai un zināšanu kārei. 1854. gadā viņš devās uz Sanktpēterburgu, lai turienes Tehnoloģiskajā institūtā studētu mašīnbūvi, taču veselības stāvokļa dēļ nācās to atstāt. Tad viņš apmeklēja Larina ģimnāziju un kopš 1856. gada paralēli tai arī Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas zīmēšanas klasi. Māksla aizvien vairāk ieinteresēja un saistīja jauno censoni, un 1858. gadā viņš iestājās Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļā. No 1860. līdz 1862. gadam līdztekus studijām viņš strādāja pie arhitekta, profesora Ludviga Bonšteta (Ludwig Bohnstedt), kurš pazīstams kā daudzu sabiedrisko ēku Somijā, Krievijā, Vācijā un citviet, tostarp arī Rīgas pilsētas pirmā teātra (tagad Latvijas Nacionālās operas) ēkas autors.
1862. gadā par zvanutorņa akadēmisko projektu akadēmija R. Šmēlingam piešķīra sudraba medaļu un brīvmākslinieka diplomu. Taču ar to vien viņš neapmierinājās. Lai iegūtu līdzekļus tālākām studijām, kopš 1863. gada viņš strādāja par palīgu pie arhitekta profesora Aleksandra Rezanova, līdz ar citiem darbiem piedalīdamies kādas baznīcas būvdarbos Viļņā.
1868. gadā R. Šmēlings absolvēja Mākslas akadēmiju ar Zelta medaļu, turklāt viņš saņēma „pensiju”, ko akadēmija laiku pa laikam piešķīra saviem spējīgākajiem audzēkņiem, lai profesionālās iemaņas varētu četrus gadus pilnveidot ārzemēs. 1869. gadā, kad Šmēlings devās studijās uz Vāciju, viņš apprecējās ar Mariju Evelīnu von Tīzenhauzenu, un viņiem piedzima dēls Villijs, kas diemžēl drīz nomira ar difteriju. Nākamos trīs gadus arhitekts ar ģimeni pavadīja Itālijā. Šajā laikā tapa vesela virkne arhitektūras objektu zīmējumu dabā, kā arī dažādas skices un uzmetumi. 60 talantīgi izpildītu un filigrāni nostrādātu šo „pensionāra” zīmējumu lapu, par kurām R. Šmēlingam 1873. gadā piešķīra akadēmiķa nosaukumu, tagad glabājas Sanktpēterburgas Mākslas akadēmijas muzejā. Daļa no viņa zīmējumiem ir arī Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā.
Kopš 1873. gada R. Šmēlings strādāja Sanktpēterburgā, tad kādu brīdi – Krimā, bet kopš 1877. gada – atkal Sanktpēterburgā, Apanāţu departamentā. Tā bija valsts iestāde, kas nodarbojās ar nekronēto cara ģimenes locekļu uzturēšanas lietām. Šajā laikā arhitekts arī vadīja Krievijas paviljona iekārtošanu pasaules izstādē Vīnē. 1874. gadā Šmēlingu ģimenē piedzima dēls Voldemārs, bet 1877. gadā – Aleksandrs.
1879. gadā Šmēlings pieņēma uzaicinājumu kļūt par Rīgas pilsētas arhitektu. Atgriezies savā dzimtajā pilsētā, viņš pilnīgi atdeva tai lielāko daļu sava radošā mūža. 20. gadsimta sākumā, kad tapis visvairāk arhitekta projektēto celtņu, viņa birojā darbojās arī vairāki citi arhitekti – Leopolds Rīmers, Rūdolfs Tode, Boriss fon Boks, Nikolajs Nords un Gotfrīds Krons. Acīmredzot viņi ir ne viena vien R. Šmēlinga darba līdzautori. 1915. gadā arhitekts aizgāja pensijā. Divus gadus vēlāk zemes klēpī viņš guldīts Lielajos kapos. Rīgā pazīstams arhitekts bija arī Reinholda Šmēlinga dēls Aleksandrs. Arhitekts ir arī Aleksandra mazdēls Antonijs Zbigņevs. Viņš pašlaik dzīvo savā mājā „Villa Rīga” Istrijas pussalā Horvātijā.
Pazīstamākie projekti
19. gadsimta nogalē būvētās ēkas projektētas eklektisma stilā ar neorenesanses iezīmēm. 19. un 20. gadsimta mijā celtās ēkas veidotas tā sauktajā „ķieģeļu gotikas stilā”, bet pēc 1908. gada celtās ēkas projektētas racionālistiskā jūgendstila manierē, ēku fasāžu apdarē izspēlējot sarkano ķieģeļu un gaiša apmetuma virsmu kontrastus.
Neorenesanses stila eklektika
Krievu drāmas teātra ēka (tolaik — akciju sabiedrība "Улей", 1880);
Rīgas 17. vidusskolas ēka (tolaik — Pilsētas meiteņu skola) Krišjāņa Valdemāra ielā 2 (1881—1884);
Grebenščikova vecticībnieku draudzes nespējnieku nams Maskavas ielā 116 (1883);
Rīgas Ļeva Tolstoja krievu vidusskolas (tolaik — Pilsētas pamatskolas) ēka Krišjāņa Barona ielā 71 (1883);
Rīgas Valda Zālīša pamatskolas (tolaik — Pilsētas pamatskolas) ēka Kalpaka bulvārī 8 (1884);
Policijas pārvaldes nams Aspazijas bulvārī 7 (1889—1891);
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (tolaik — Džeimsa Armitsteda bērnu slimnīca, 1895—1912), stilu evolūcija no neorenesanses līdz racionālistiskam vēlajam jūgendstilam.
Īres nami Aspazijas bulvārī 32 (1881), Krišjāņa Barona ielā 88 (1883), Daugavgrīvas ielā 7 (1887), Jaunielā 15 (1888), Kalēju ielā 8 (1891), Maskavas ielā 172 (1891), Dzirnavu ielā 60 (1892), Pulkveža Brieža ielā 20 (1894), Torņakalna ielā 16 (1895), Bruņinieku ielā 35 (1896), Stabu ielā 74 (1893—1898), Skolas ielā 36a (1899).
„Ķieģeļu stila” eklektika
ugunsdzēsēju depo Ludzas ielā 24, Maskavas ielā 3, Matīsa ielā 9 un Akmeņu ielā 17 (1880. gadu vidus);
ebreju lūgšanu nams Stabu ielā 63 (1899);
Āgenskalna valsts ģimnāzijas (tolaik — Pilsētas 4. pamatskola) ēka Lavīzes ielā 2a (1901), Pilsētas pamatskola Skrindu ielā 1. (1902—1903)
Matīsa tirgus (1902);
Rīgas pilsētas 1. slimnīca Bruņinieku ielā 5 (1902—1906), slimnīcas galvenā ēka un četras citas ēkas;
Racionālistiskais jūgendstils
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (tolaik - Rīgas pilsētas 2. slimnīca, 1908-1915);
Ugunsdzēsēju depo Hanzas ielā 5 (1909);
Āgenskalna tirgus Nometņu ielā 64 (1911);
t.s. "sarkanās skolas" (1908—1914) — Augusta Deglava ielā 3, Šarlotes ielā 8, Hāmaņa ielā 2a, Gaujas ielā 23, Bruņinieku ielā 24a, Telts ielā 2a, Baltajā ielā 10, Raņķa dambī 1, Krimuldas ielā 2a, Zeļļu ielā 4, Kalnciema ielā 118, Patversmes ielā 20, Slāvu ielā 2 un Bruņinieku ielā 28.
