Arhitekts Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns
Konstantīns Pēkšēns (dzimis 1859. gada 8. martā Mazsalacas pagastā, miris 1928. gada 23. jūnijā Badkisingenē) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. Viņš projektējis Berga bazāra ēku kompleksu. Rīgā pēc viņa projektiem uzcelts vairāk nekā 250 daudzstāvu mūra namu, kā arī vesela virkne koka ēku.
K. Pēkšēna daiļrade ir neatņemams posms latviešu profesionālās arhitektūras attīstības pēctecībā, viņa atstātais mantojums ir nesaraujami saistīts ar reģionālās būvmākslas rašanos un attīstību Rīgā. Meistara darbi vienlīdz plaši un nozīmīgi aptver gan 19. gs. eklektisma periodu, gan žilbinošo Rīgas jūgendstila uzplaukuma laiku 20. gs. sākumā.
1869. gadā Pēkšēnu ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur sākās nākamā arhitekta mācību gaitas – vispirms R. Valla pamatskolā, pēc tam – no 1875. līdz 1878. gadam - Rīgas Politehniskā institūta (tolaik – Politehnikuma) priekšskolā, vēlāk Inženieru nodaļā; no 1880. gada Arhitektūras fakultātē, kuru viņš absolvēja 1885. gadā.
K. Pēkšēna praktiskā darbība arhitektūras jomā aizsākās 1885. gadā J. Baumaņa būvbirojā. Jau gadu vēlāk - 1886. gadā K. Pēkšēns uzsāka patstāvīgu arhitekta praksi, atverot savu biroju. K. Pēkšēna projektētās celtnes (galvenokārt daudzstāvu mūra dzīvojamās un veikalu ēkas, arī mazstāvu koka dzīvojamās ēkas) atrodamas gan pilsētas centram piegulošajos kādreizējos priekšpilsētu rajonos, gan arī strādnieku apdzīvotajās priekšpilsētās. K. Pēkšēns ir projektējis arī vairākus dievnamus, sabiedriska rakstura celtnes, komerciestādes un viņa plašā būvprakse neaprobežojās vienīgi ar Rīgu –projektētas celtnes arī vairākām citām Latvijas (toreiz – Krievijas impērijas Vidzemes un Kurzmes guberņas) pilsētām.
19. gs. nogalē K. Pēkšēna profesionālais radošais rokraksts visumā neatšķīrās no daudzu citu tālaika Rīgas arhitektu darbiem. Galvenokārt tie bija daudzstāvu īres nami ar eklektisma stilam raksturīgo vienmēr ritmizēto fasāžu dalījumu un dažādām iepriekšējos vēsturiskos stilos, visbiežāk renesansē, retāk gotikā, izmantotajām arhitektoniskās apdares detaļām. Tomēr daudzas K. Pēkšēna celtnes ievērojami pārsniedz vispārējo stereotipu līmeni, tās atšķiras ar jūtamu novatorismu pilsētvides veidošanas paņēmienos. Tāds ir jau viens no pirmajiem viņa darbiem – t.s. Berga bazārs – dzīvokļu, tirdzniecības un viesnīcu telpu komplekss kvartālā starp Marijas, Elizabetes, K. Barona un Dzirnavu ielu (1887 – 1888). Tas Rīgā bija viens no pirmajiem mēģinājumiem ēku sabiedrisko funkciju un līdz ar to aktīvi izmantojamo pilsēttelpu no ielas apbūves frontes ievirzīt arī kvartāla dziļumā. 19. gs. 90. gados ēku apjomi kļuva aizvien plastiskāki, parādījās visai daudzveidīgas, sulīgas detaļas, balkoni, erkeri, dažādas jumtu izbūves, tornīši. Tieši stūru torņi kļuva ļoti raksturīgi Rīgas centra apbūvē. Tie nebija arhitektu iegribas vai kaprīzes, bet gan nepieciešami apbūves silueta elementi, kas kalpo kā orientieri un veido atskaites sistēmu ar ēku fasādēm blīvi apkļautajā ielas telpā. K. Pēkšēns bija pirmais, kas ar torņiem sāka akcentēt kvartālu stūrus, piemēram, Merķeļa ielā 1 (1896), Marijas ielā 11 un Baznīcas ielā 9/11 (1897), Avotu ielā 25 un Katoļu ielā 53 (1898), A. Čaka ielā 52, Tērbatas ielā 7 (1899) u.c.
20. gs. sākumā līdz ar jūgendstila uzplaukumu parādījās vairāki K. Pēkšēna projektēti nami, kas gluži vai fascinē ar šim jaunajam stilam raksturīgo dekoratīvo motīvu krāšņumu un daudzveidību. Tādas, piemēram, ir 1902. gadā celtās ēkas Strēlnieku ielā 6, Kaļķu ielā 11, Smilšu ielas 2 u.c. Pēdējai katras logailas apdare ir atšķirīgi, bet zem erkera veidotas hermas – balsti ar figurālu augšdaļu. Viena no tām kādreiz tika uzskatīta par „Mis Rīgu” starp akmenī kaltajām daiļā dzimuma pārstāvēm Rīgas namu fasādēs.
K. Pēkšēna daiļradei raksturīgāka tomēr ir solīda atturība un arhitektonisko formu loģika, kas izriet no jūgendstila mākslinieciskās metodes pamatprincipa – skaistumu celtnēm nevis pielikt no ārpuses, bet gan atvasināt no praktiskā, utilitāri nepieciešamā. Vairākumā viņa celtņu noteicošais ir skaidrs, no iekštelpu plānojuma struktūras atvasināts apjoma kārtojums, pārdomāta būvmateriālu izvēle, dekora pakļaušana arhitektoniskajai pamatformai. Šādā racionālistiskā jūgendstila ievirzē veidoti banku nami Brīvības ielā 46 (1907) un Tērbatas ielā 14 (1909), īres nami Ausekļa ielā 14 (1909), Avotu ielā 1, 44 (abi 1904) un 66 (1912), K. Barona ielā 5 (1909), Baznīcas ielā 45 (1909), Brīvības ielā 148 (1912) un 172 (1911), Hospitāļu ielā 5 (1910), Marijas ielā 6 (1904), Noliktavas ielā 5 (1905), Rūpniecības ielā 3 (1908), 9 (1910) un 13 (1909), Skolas ielā 32 (1904), Slokas ielā 31 (1908), Tērbatas ielā 9/11 (1912), Vīlandes ielā 4, 10 (abi – 1908), 12, 14 (abi 1909) un 16 (1910) u.c. – visus neuzskaitīt. Dažās K. Pēkšēna celtnēs jūtama romantizēta vēsturisku motīvu reminiscence, citas izceļas ar kompozīcijas motīvu vertikālismu, kas ap 1910. gadu kļuva īpaši raksturīgs Rīgas jūgendstilam. Taču visas vieno formu izkoptība, elegance un visumā atturīgi rotājumi, kas uztverami tikai tuvplānā.
Rīgas jūgendstilā īpaša loma bija nacionālajam romantismam, un K. Pēkšēns stāvēja arī pie šī stilistiskā novirziena šūpuļa. Viena no pašām pirmajām nacionālā romantisma celtnēm Rīgā bija īres nams Lāčplēša ielā 4 (1905). Tam Pēkšēna izpildījumā sekoja īres nami K. Barona ielā 40, Brīvības ielā 192, Sapieru ielā 1a (1907), Ģertrūdes ielā 46 (1908) u.c. Cik šo ēku arhitektūrā atspoguļojas paša meistara, cik viņa jauno līdzstrādnieku radošais rokraksts, šodien grūti pateikt. Skaidri zināms, ka sešas ļoti interesantas ēkas – Tallinas ielā 23, Alberta ielā 12, A. Čaka ielā 26, Kronvalda bulvārī 10, kā arī Tērbatas ielā 15/17 un 33/35 – tapušas radošā sadarbībā ar E. Laubi. Kaut arī būvprojektus tām parakstījis K. Pēkšēns, māksliniecisko ideju autors bija E. Laube.
Interesantākās K. Pēkšēna celtnes ārpus Rīgas ir Ādažu un Doles pagastnams, Lejasciema baznīca (1895), paša meistara vasarnīca Jūrmalā, Dzintaros, IV Vispārējo latviešu dziesmusvētku pagaidu koncertzāle Jelgavā (1895) un latviešu draudzes Nikolaja baznīca Jelgavā (1904 – 1090, nojaukta pēc Otrā pasaules kara). Rīgā viņa grūti aptveramo darbu klāstā ir arī daudzas jo daudzas koka ēkas. Rīga un Konstantīns Pēkšēns ir mūžam nedalāmi jēdzieni.
-04-14.jpg)
-03-14.jpg)
