Arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis
Jānis Frīdrihs Baumanis
(dzimis 1834. gada 23. maijā, miris 1891. gada 19. martā)
Latviešu arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts. Pazīstams ar savām celtnēm Rīgā, bulvāru loka rajonā, celtām XIX gadsimta otrajā pusē. Projektējis vairāk nekā 150 ēku, kā arī vairākas pareizticīgo baznīcas Vidzemes guberņā. Projektējis arī estrādes pirmajiem trīs Dziesmu svētkiem (1873., 1880. un 1888. gadā).
Izglītību ieguvis Pēterbaznīcas Morica skolā no 1846.-1847.g., vēlāk iestājās par namdara mācekli. No 1856. – 1860.gadam strādāja arhitekta H. Šēla būvbirojā. Šajā laikā pašmācības ceļā apguva zināšanas par arhitektūru un pateicoties arhitekta Bonšeta atbalstam no 1860.gada studēja Berlīnes Būvakadēmijā, bet no 1862. – 1863.gadam Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kur 1865.gadā ieguva diplomu. Paralēli studijām strādāja L. Bonšeta arhitektūras birojā. Studiju laikā ieguva arī savu pirmo lielo profesionālo atzinību – kopā ar R.Pflūgu izstrādāja projektu Bruņniecības namam (tagad. LR Saeimas ēkai) un uzvarēja konkursā. Nams tika uzcelts laikā no 1864. – 1867.gadam.
Pēc studijām Baumanis atgriezās Rīgā un uzsāka aktīvu projektēšanu. No 1870. – 1880. gadam bija Vidzemes guberņas arhitekts. Šajā laikā izstrādāja apmēram 20 pareizticīgo baznīcu projektu gan Igaunijā, gan Latvijā, kā arī vairākas kroņa skolu plānus. Faktiski trešā daļa no Rīgas centra bulvāra arhitektūras tapusi, pateicoties Baumaņa projektiem. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas vairāk nekā 150 dzīvojamās un sabiedriskās ēkas, t.sk. aptuveni 100 daudzstāvu mūra ēkas. Kā ievērojamākās var minēt ēkas A. Kalniņa ielā 6 un 8, Elizabetes ielā 18 un 20, Merķeļa ielā 4, 5, 7 un 9, Raiņa bulvārī 27, 29 (Lomonosova ģimnāzija) un 31 (Apgabaltiesas ēka, tag. Augstākās tiesas nams), Kr. Barona iela 1 (Aleksandra Ģimnāzija, tag. Latvijas Mūzikas akadēmija), Amatnieku biedrības nams Vaļņu un Audēju ielas stūrī (gājis bojā Otrā pasaules kara laikā). Baumanis projektēja arī estrādes pirmajiem trim Dziesmu svētkiem (1873., 1880. un 1888.g.).
1888.–1889. gadā pēc Baumaņa projekta tika uzcelts Salamonska cirks tagad. Merķeļa ielā. Projektējot cirka kupolu, parādīja sevi kā talantīgu un izdomas bagātu konstruktoru: ugunsdrošu kupolveidīgo konstrukciju, kā arī virs tās atrodošos lākturi viņš izveidoja no dzelzceļa sliedēm. Katrs stabs, uz kuriem balstās visa konstrukcija, ir veidots no trim dzelzceļa sliedēm, jo Baumaņa laikā profiltēraudi un profilējumi Rīgā vēl nebija dabūjami.
No arhitekta projektētajām baznīcām kā svarīgākās var nosaukt:
Valmieras Sv. Radoņežas Sergija pareizticīgo baznīca, celta 1875.-1878.gadā, tās arhitektūra spēcīgi sasaucas ar laukos celtajām baznīcām. Vienīgā šajā laikā un reģionā J.F. Baumaņa celtā baznīca, kas atrodas pilsētā. Būvniecībā izmantoti plēstie pelēkie laukakmeņi. Dzegas, ēku stūri un karnīzes veidotas no sarkaniem vietējā ražojuma ķieģeļiem.
Rīgas Visu Svēto pareizticīgo baznīca, celta 1882. — 1884. gadā, Rīgā, Katoļu ielā 10a.
Bučauskas Svētā Nikolaja baznīca, celta 1974. gadā Kraukļu pagaidu baznīcas vietā (tagad. Madonas raj.). Vidzemē 19. gs. beigās tipoloģiski plaši izplatīts krustā būvētas pareizticīgo kulta celtnes paraugs. Interjerā no tās pastāvēšanas pirmsākumiem saglabājies griestu gleznojums — eņģelis, tāpat ticis nosargāts baznīcas zvans.
Visas J.F. Baumaņa projektētās celtnes, neatkarīgi no to funkcijas, tika veidotas ar iluzorām fasādēm, kurās vienmērīgā ritmā kārtotas arhitektoniskās detaļas, kas lielākoties aizgūtas no iepriekšējiem arhitektūras stiliem. Bet viņa celtnes atšķīrās mākslinieciskā veidola un pilsētbūvnieciskajā ziņā, jo vairākumam ēku plastiski bagātāk apdarināts 2. vai 3.stāvs. Dzīvojamo ēku fasādes bija raksturīgas gan ar renesanses, gan gotikas iezīmēm un dažkārt bija sastopami šo abu stilu sajaukumi.
Baumanis piedalījās vairāku biedrību dibināšanā, 1862.gadā palīdzēja dibināt pirmo Krievu arhitektu savienību (Obshchestvo arhitektorov) Sanktpēterburgā, 1865.gadā bija viens no Rīgas Amatnieku biedrības dibinātājiem, 1868.gadā – Rīgas Latviešu biedrības un 1879.gadā Rīgas Arhitektu biedrības dibinātājiem. Turklāt Latviešu biedrības ēka 1869.gadā celta pēc J.F. Baumaņa projekta. Laikā no 1872. – 1875.gadam Baumanis bija Latviešu biedrības priekšsēdētājs.
Viņš bija viens no turīgākajiem latviešiem, jo kas nojauca pilsētas aizsargvaļņus, bija spējīgs iegādāties brīvo zemi un celt uz tās ēkas, kuras pēc uzbūvēšanas pārdeva. Bet, kad plīsa t.s. nekustamo īpašumu spekulācijas burbulis 1875.gadā bankrotēja un bija spiests vairāk pievērsties arhitektūrai.
J.F Baumanis mira 1891.gada 19.martā, lielā nabadzībā, pamests nabagmājā, lai gan, kā raksta tā laika prese, viņa bērēs sēroja visi, piedalījās vairāki desmiti tūkstoši cilvēku un augstāko ierēdņu. Apbedīts Rīgas Lielajos kapos.
