Arhitekts Fridrihs Šefels
Arhitekts Fridrihs Šefels
Arhitekts un tehniķis Fridrihs Šefels bija ievērojams Rīgas jūgendstila meistars.
1899. gadā Fridriha Šefels kļuva par H. Šēla kompanjonu, nodibinot firmu „Šēls un Šefels”. Šajā gadā viņš Sanktpēterburgā, Iekšlietu ministrijas celtniecības tehniskajā komitejā, ieguva būvtiesības un līdzīgi pazīstamajiem Rīgas arhitektūras meistariem J. Alksnim, I. Devendrusam un V. Homfmanim kļuva par arhitektu-tehniķi bez oficiālas akadēmiskās izglītības, toties ar plašu un nozīmīgu būvpraksi.
Acīmredzot tieši F. Šefels ienesa jaunas un svaigas vēsmas firmas „Šēls un Šefels” darbnīcā. Abu meistaru sadarbības rezultātā tapa vairākas spožas celtnes, kurām ir svarīga vieta Rīgas arhitektūras attīstības vēsturiskajā pēctecībā. Pirmās no tām bija tipiski vēlā eklektisma paraugi ar visai krāšņi apdarinātām fasādēm un bagātu apjomu plastiku, piemēram, dzīvojamā ēka Stabu ielā 51 un Alberta ielā 3/5 (1900), Krāslavas ielā 24, Matīsa ielā 57 un Brīvības ielā 106 (1901), kā arī bijusī Krievu-Baltijas akumulatoru fabrika Brīvības gatvē 197 (1899). Īpaši atzīmējamas bijušās Krievijas elektrotehniskās sabiedrības „Union” pārvaldes un fabrikas galvenā montāžas ceha ēkas Brīvības gatvē 214 (1899).Elektība simbolizē gaismu, tāpēc arī ēkas fasādi rotā Prometeja skulptūra.
Tajā pašā laikā „Šēls un Šefels” bija arī starp jūgendstila pionieriem Rīgā. Dažām ēkām izmantoti Berlīnes arhitektu izstrādāti fasāžu uzmetumi. Tā līdzautors namam K. Valdemāra ielā 23 (1901) ir A. Gīzeke, bet visai impozantai ēkai Tirgoņu ielā 4 (1900) – Hāns. Ar pēdējo vienā namīpašumā ietilpst arī ēka Šķūņu ielā 12/14 (1902). Abu meistaru oriģināldarbi, kas burtiski dzirkstī agrā jūgendstila dekoratīvo formu spēles priekā, ir dzīvojamās ēkas Tērbatas ielā 86 (1900), Alberta ielā 1 (1901), Ģertrūdes ielā 10/12, Smilšu ielā 8 (abas – 1902) un Tērbatas ielā 9 (1903), virs kuras paceļas pazīstamā tēlnieka A. Folca veidotā atlantu grupa ar zemeslodi plecos.
