Arhitekts Ernests Štālbergs

Ernests Štālbergs (dzimis 1883. gada 3. septembrī, miris 1958. gada 12. jūnijā) bija latviešu arhitekts.

Biogrāfija
No 1895. līdz 1902. gadam mācījies Liepājas reālskolā. 1904. gadā pabeidzis Kazaņas Mākslas skolas arhitektūras nodaļu. 1914. gadā beidzis Pēterburgas Mākslas akadēmijas Arhitektūras nodaļu. Bijis rektors un arhitektūras darbnīcas vadītājs Petrogradas Mākslas akadēmijā laikā no 1918. līdz 1922. gadam. Laikā no 1922. līdz 1950. gadam strādājis Latvijas Universitātē, bijis Arhitektūras fakultātes dekāns laikā no 1944. līdz 1946. gadam. No 1924. līdz 1939. gadam vairākkārt devies zinātniskos ārzemju komandējumos.

Laikā no 1946. līdz 1951. gadam vadījis Latvijas Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūtu.No 1945. līdz 1951. gadam vadījis Latvijas Arhitektu savienību.1950. gadā, pasliktinoties veselības stāvoklim, darbu universitātē pārtraucis.

Viņa ievērojamākie audzēkņi ir arhitekti: Aleksandrs Klinklāvs, Artūrs Reinfelds, Marta Staņa u.c.

Štālbergs ir piedalījies Brīvības pieminekļa izveidē. Pēc viņa projekta uzceltas vairākas ēkas Rīgā, kā arī izbūvēta Latvijas Universitātes Lielā aula. 1950. gadā radījis Ļeņina pieminekļa Rīgā arhitektonisko risinājumu.

Apglabāts Raiņa kapos.
lv.wikipedia.org

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ernests_%C5%A0t%C4%81lbergs