Arhitekts Aleksandrs Vanags
Aleksandrs Vanags
1873. 5. III Liezerē, Madonas apr. – 1919. 19. III Rīgā
Aleksandrs Vanags ir viena no spilgtākajām personībām tajā Rīgas arhitektu plejādē, kura galvenokārt 20. gs. sākumā izveidoja pilsētas centra raksturīgo seju. Var atrast formās pat ļoti atšķirīgus A. Vanaga darbus, taču galvenokārt viņš bija nacionālā romantisma meistars.
Nacionālā romantisma redzamākais ideologs un iedvesmotājs bija A. Vanaga kolēģis un draugs E. Laube, tomēr būvmākslas nacionālās tāpatības meklējumi visvairāk un visuzskatāmāk atspoguļojas tieši A. Vanaga darbos. Lielākā to daļa (to skaitā ap 60 daudzstāvu mūra dzīvojamo namu) radusies ārkārtīgi īsā laikposmā – kādos piecos gados, taču šis radošā talanta uzliesmojums nobrieda ilgi un pamatīgi. Visa viņa dzīve un profesionālā izaugsme saistīta ar savas tautas garamantu senatnes un mākslas pieminekļu apsekošanu, izpēti un apzināšanu, tā ir nepārtraukta virzība un tieksme uz latviešu nācijas garīgās un materiālās kultūras vērtību atklāsmi.
Aleksandrs Vanags ir dzimis 1873. gada 5. martā Cēsu apriņķa Liezēres pagastā kalpu ģimenē. Mācījās Liezēres draudzes skolā un Cēsu pilsētas skolā. 1891. gada viņš Rīgas Politehnikumā uzsāka inženierceltniecības studijas, 1894. gadā vāca materiālus par latviešu tautas celtniecību un lietišķo mākslu Ziemeļkurzemē, 1896. gadā piedalījās latviešu etnogrāfiskās izstādes organizēšanā Rīgā. No 1896. gada viņš strādāja K. Pēkšēna būvbirojā un 1898. gadā turpināja studijas Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras fakultātē.
1902. gadā A. Vanags Krievijas impērijas Iekšlietu ministrijas Celtniecības tehniskajā komitejā Sanktpēterburgā nokārtoja eksāmenu un ieguva būvtiesības. 1905. gadā viņš atvēra pats savu arhitektūras projektēšanas biroju, kas atradās K. Pēkšēna namā Alberta ielā 12, pēc tam Tērbatas ielā 48, tad viņa projektētajā namā Krišjāņa Barona ielā 37 un Tetera namā Brīvības ielā 61.
Pirmā Pasaules kara laikā A. Vanags strādāja Krievijas armijas ceļu būvniecības nodaļā, bet pēc tam, kad 1917. gadā Rīgu okupēja Vācijas karaspēks, viņš piedalījās latviešu kultūras izstādes Berlīnē organizēšanā. Pēc LSPR nodibināšanas viņš no 1919. gada februāra darbojās Rīgas Strādnieku deputātu padomes būvnodaļā.
1919. gada 10. martā A. Vanagu arestēja, apvainoja kotrrevolūcionārā darbībā un 19. martā nošāva pie Rīgas Centrālcietuma.
