Apses (Populus)
Latviešu valodā par papelēm mēdz saukt arī dažas apses. Par papelēm latviešu valodā pieņemts saukt tās Populus (apse, papele) ģints sugas, kas viegli pavairojamas ar koksnainiem spraudeņiem.
Pasaulē pazīst ap 50 apšu un papeļu sugu, kas savvaļā aug Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un pat Ziemeļāfrikā. Dendrārijā var apskatīt ap 70 apšu un papeļu sugu un 90 dažādu šķirņu.
database.smartgardens.eu
Papeles ir vasarzaļi, ātraudzīgi divmāju koki. Izturīgi pret dūmgāzēm. Spēcīga sakņu sistēma, dzen sakņu atvases līdz 30m no celma. Apstādījumiem piemērotāki kloni ar vīrišķiem ziediem - nepiedrazo apkārtni ar "pūkām".
Apses (Populus) ir vītolu dzimtas ģints. Tie ir ātraudzīgi divmāju koki.
Apšu ģints sugas tiek grupētas vairākās sekcijās.
Ģints Apses (Populus)
Apšu sekcija
Parastā apse (Populus tremula)
Amerikas apse (Populus tremuloides)
Lielzobu apse (Populus grandidentata)
Ķīnas apse (Populus adenopoda)
Japānas apse (Populus sieboldii)
Baltā apse (Populus alba)
Pelēcīgā apse (Populus x canescens) (P. alba x P. tremula)
Hibrīdapse (P. tremula x P. tremuloides)
Melno papeļu sekcija
Piramidālā papele (Populus nigra)
Kanādas papele (Populus x canadensis) (P. nigra x P. deltoides)
Kokvilnas koks (Populus deltoides)
Fremonta papele (Populus fremontii)
Balzāmpapeļu sekcija
Šaurlapu balzāmpapele (Populus angustifolia)
Balzāma papele (Populus balsamifera)
Spilvaugļu papele (Populus trichocarpa)
Laurlapu papele (Populus laurifolia)
Ķīnas papele (Populus simonii)
Maksimoviča papele (Populus maximowiczii)
Liellapu papeļu sekcija
Purva liellapu papele (Populus heterophylla)
Kīnas liellapu papele (Populus lasiocarpa)
Vilsona papele (Populus wilsonii)
Subtropu papeļu sekcija
Eifratas papele (Populus euphratica)
Tanas papele (Populus ilicifolia)
Meksikas papeļu sekcija
Meksikas papele (Populus mexicana)
