Apes novads

Apes novads atrodas Vidzemes reģiona ziemeļaustrumos. Tas robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadiem, kā arī Igaunijas – Valgas un Veru apriņķiem. Apes novads sastāv no Apes pilsētas, kas ir arī novada centrs, Apes pagasta, Gaujienas pagasta, Trapenes pagasta un Virešu pagasta.

Pēc teritorijas lieluma Apes novads ir astotais novads divdesmit piecu Vidzemes plānošanas reģionā ietilpstošo novadu vidū un aizņem 544,3 km2, t.sk. 28.4% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, Apes pašvaldības ceļu un ielu kopējais garums ir 216,24 km. Teritorijas attīstības līmeņa indekss – 0,487 (pēc VRAA 2015.gada datiem), kas ierindo  novadu  74.vietā starp 110 Latvijas novadu pašvaldībām. Iedzīvotāju blīvums novadā – 6.84 iedz./km2.

Iedzīvotāju skaits Apes novadā
Noslēdzoties 2016. gadam Apes novadā kopējais iedzīvotāju skaits 3755, kas reģistrēts pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem uz 01.01.2017. – (Apes pilsētā 938 un Apes pagastā 518, tātad ar kopējo skaitu Apes pilsētā un pagastā 1456, Gaujienas pagastā 911, Trapenes pagastā 727, Virešu pagastā 661 iedzīvotāji. Diemžēl gada laikā kopējais iedzīvotāju skaits Apes novadā samazinājies par 132. Iedzīvotāju skaits ar katru gadu sarūk, jāteic, tāda tendence ir vērojama arī Latvijā kopumā. Lielais iedzīvotāju samazinājums saistāms ar cilvēku aizplūšanu darba meklējumos uz reģionālās vai nacionālās nozīmes centriem, vai arī uz ārvalstīm.
www.apesnovads.lv

Apes pagasts
Apes pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļaustrumos, Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Apes pilsētu (eksklāvs) un Trapenes pagastu, Alūksnes novada Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Menistes un Varstu pagastiem.

Upes
Ašupīte, Cekulupīte, Jašupīte, Peļļupīte, Silamitīte, Vaidava, Zvirgzdupīte.

Ezeri
Bezdibenis, Eniķu ezers, Kalekaura ezers, Mazezers, Peļļu ezers, Vītuma ezers.

Vēsture
1935. gadā Valkas apriņķa (1946.-1949. gados Alūksnes apriņķa) Jaunrozes pagasta platība bija 48,91 km² un tajā dzīvoja 1014 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Apes un Jaunrozes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. No 1949. gadā abi ciemi ietilpa Apes rajonā. 1954. gadā Jaunrozes ciemu pievienoja Apes ciemam. 1956. gadā Apes rajonu likvidēja, ciemu pievienoja Apes pilsētai, izveidojot tās lauku teritoriju un iekļāva Alūksnes rajonā. Apes lauku teritorijai 1963. gadā pievienoja Jaunlaicenes ciema kolhoza «Padomju Dzimtene» teritoriju.[2] 2009. gadā Apes pilsētu ar lauku teritoriju iekļāva Apes novadā. 2010. gadā Apes lauku teritoriju pārdēvēja par Apes pagastu.

Valsts nozīmes pieminekļi
Jaunlaicenes muižas medību pils

Vietējas nozīmes pieminekļi
 - Lūša krogs pie Vidzemes šosejas pagrieziena uz Alūksni (19. gs. 2.p.)[4]
 - Apes muižas apbūve (19./20. gs.) - kungu māja, kalpu māja, klēts, kūts, dzīvojamā ēka
 - Apes senkapi ("Zviedru kapi")
 - Ķiparu senkapi ("Zviedru kapi")

Dabas pieminekļi
 - Apes dolomīta atsegums

Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Uskani, Grūbe, Dauškāni.
lv.wikipedia.org

Ape
Ape ir pilsēta Vidzemē, Latvijas ziemeļaustrumos, tuvu Igaunijas robežai. Apes novada administratīvais centrs. Atrodas 28 km attālumā no Alūksnes un 176 km attālumā no Rīgas, tikai 2 km attālumā no Igaunijas robežas.

Iedzīvotāji (01.01.2016.) - 953

Savdabīgā klusā pilsētiņa izveidojusies lēzenā ieplakā straujās, avotainās Vaidavas upes krastā 2 km no Vidzemes šosejas. Ape ir viena no mazākajām Latvijas pilsētām.

Vēsture
Ape izveidojusies uz Apes muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs Zīgfrīds Landers fon Špānheims 1420. gadā izlēņoja G. G. Hoppem. No viņa uzvārda cēlies muižas nosaukums — Ope (no 1925. gada — Ape). Te krustojās ceļi, kas veda uz Igauniju un Krieviju. Miesta tiesības Ope ieguva 1921. gadā.
Miests piedzīvoja uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, kad par muižas īpašnieku kļuva brīvkungs Aksels fon Delvigs. Attīstību veicināja 1903. gadā atklātais šaursliežu dzelzceļš Stukmaņi (Pļaviņas)—Ape—Valka. Miests kļuva par tirdzniecības un amatniecības centru. Liela daļa ēku tika būvētas no vietējā dolomīta.

Latvijas brīvības cīņu laikā Apes apkārtnē 1919. gadā norisinājās sīvas kaujas starp Valmieras pulka, somu un igauņu karaspēku no vienas puses un Sarkanās armijas vienībām no otras.

Pilsētas tiesības Ape ieguva 1928. gadā. Laikā no 1950. līdz 1956. gadam Ape bija rajona centrs. Pašreizējās administratīvajās robežās Apes pilsēta ar lauku teritoriju izveidojusies 1967. gadā.

Dzelzceļa satiksme uz Api beidzās, kad 1970. gadā slēdza satiksmi posmā Valga—Ape, bet ar 1973. gada 1. janvāri pārtrauca pārvadājumus arī no Apes līdz Alūksnei. Drīz pēc tam slēgtajos posmos sliežu ceļi tika demontēti un nodoti metāllūžņos. Bijusī Apes stacija mūsdienās tiek izmantota kā autoosta.
lv.wikipedia.org

Gaujienas pagasts
Gaujienas pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Igaunijas pierobežā Gaujas abos krastos. Robežojas ar sava novada Trapenes un Virešu pagastiem, Valkas novada Zvārtavas pagastu un Smiltenes novada Grundzāles pagastu, kā arī Igaunijas Valgas apriņķa Tahevas pagastu un Veru apriņķa Monistes pagastu.

Upes
Aima, Gauja, Melderupīte, Poļaka.

Ezeri
Zvārtavas ezers.

Vēsture
Gaujienas pilsmuižas (vācu: Schloß-Adsel) pagasts izveidots 1822. gadā. Tam 1895. gadā pievienoja Sikšņu pagastu, 1897. gadā — Grundzāles pagastu, 1902. gadā — Bormaņu pagastu.

Pēc 1920. gada agrāras reformas Gaujienas muižu (kopā ar Dārtas muižu un Gaujienas mācītājmuižu) 2665,44 ha platībā sadalīja 168 vienībās, Sikšņu muižu 1179,65 ha platībā sadalīja 62 vienībās. Gaujienas muižas kungu mājā (Gaujienas pilī) iekārtoja ģimnāziju

Agrārreformas gaitā 1923.-1924. gadā atdalīja un no jauna izveidoja Grundzāles un Bormaņu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Gaujienas pagasta platība bija 232 km² un tajā dzīvoja 2487 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Gaujienas un Vidagas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaujienas ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Smiltenes (1956-1957), Alūksnes (1957-1962), Valkas (1962-1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1967. gadā Gaujienas ciemam pievienoja Zvārtavas ciema kolhoza „Straume” teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaujienas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā.

Pieminekļi
 - Komponista J.Vītola dzīves vieta „Anniņas” (1922-1944)
 - Gaujienas viduslaiku pils
 - Salaku senkapi
 - Gaujienas viduslaiku kapsēta
 - Gaujienas pilsdrupas (1238)
 - Gaujienas veco kapu vārti un kapliča (1872)
 - Gaujienas mācītājmuižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19. gs. v.) - mācītāja māja (1761), klēts (1788), kūts (1860), stallis, vāgūzis, durvju komplekti (5), krāsnis (2)
 - Gaujienas muižas apbūve (18. gs. 2.p. - 19.gs. 1.p.) - Jaunā pils (1848-1850), muižkunga māja, dārznieka māja, vēlāk spirta noliktava, staļļi un staļļmeistara māja, kūts, vēlāk  - ugunsdzēsēju māja, siltumnīcas, rija, noliktavas (vīnu mājas) drupas, klēts (1788), leduspagrabs, interjera dekoratīvā apdare (2 telpās) Gaujienas muižas ansamblis no 1818. gada bija baronu fon Vulfu īpašumā, kuru valdīšanas laikā tika uzceltas vairāk kā 15 ēkas un iekārtots ainavu parks. Pašlaik pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola un novada vēstures muzejs.
 - Gaujienas muižas parks (19. gs. 1. p.) - „Lauvas mutes” avots, sūkņa namiņš
 - Zvārtavas muižas apbūve (19. gs. 1.p. - 19. gs. b.) - kungu māja (1881), dārznieka māja, klēts, parks, staļļi (2 ēkas), Zvārtavas vējdzirnavas

Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Gaujiena (pagasta centrs), Dārzciems, Mežciems, Zvārtava.
lv.wikipedia.org

Trapenes pagasts
Trapenes pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā vidienē, Igaunijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Virešu, Gaujienas un Apes pagastiem, Gulbenes novada Lejasciema pagastu, Alūksnes novada Alsviķu un Ilzenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Menistes pagastu.

Upes
Baltiņupe, Bebrupīte, Blīgzna, Cēsaka, Dzērve, Ķīšupīte, Melnupe.

Ezeri
Garais ezers, Lukstu ezers, Sētas ezers.

Vēsture
1902. gadā Bormaņu pagastu (Treppenhof) pievienoja Gaujienas pagastam, bet 1923. gadā agrārreformas laikā to izveidoja no jauna. 1925. gadā Valkas apriņķa Bormaņu pagastu pārdēvēja par Trapenes pagastu. 1935. gadā tā platība bija 111,5 km² un tajā dzīvoja 1394 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Mežu un Trapenes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Trapenes ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949), Apes (1949-1956), Alūksnes (1956-1962), Valkas (1962-1967) rajonos un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonos. 1954. gadā Trapenes ciemam pievienoja likvidēto Mežu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Trapenes pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā.

Pieminekļi
 - Naugrubu senkapi
 - Naugrubu Tinābele (kulta vieta)
 - Repju senkapi
 - Bormaņu muižas (Trapenes) apbūve (18. gs. b.-20. gs. s.) - kungu māja (18. gs. b.-19. gs. b.), stallis (19. gs. b.), parks (19. gs.)
 - Līzespasta krogs - Līzespastā (19. gs. 1.p.)
 - Līzespasta zirgu pasta stacija - Līzespastā (19. gs. 1.p.)
 - Divas dzīvojamās ēkas un „Mikužu” saiešanas nams Mikužos (19. gs. 2.p.)

Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Trapene (pagasta centrs), Ādams, Indriķi, Krampji, Līzespasts, Rūpnieki.

Ievērojamas personības
Ojārs Vācietis (1933–1983) – dzejnieks
lv.wikipedia.org

Virešu pagasts
Virešu pagasts ir viena no Apes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidrietumos, Gaujas abos krastos. Robežojas ar sava novada Gaujienas un Trapenes pagastiem, Gulbenes novada Lejasciema pagastu un Smiltenes novada Palsmanes, Grundzāles un Variņu pagastiem.

Daba
 - Randatu klintis
 - Vizlas ūdenskritumi
 - Gaujas slēgums

Upes
Gauja, Vecpalsa, Ceizelīte, Vizla, Robežupīte, Vidaga, Mieļupīte, Tirziņa, Ilgupīte, Niedrupe, Egļupe, Silupīte

Vēsture
1945. gadā Valkas apriņķa Gaujienas pagastā izveidoja Vidagas ciema padomi. Apes rajona Vidagas ciemu 1954. gadā likvidēja, tā teritorijā izveidoja Virešu ciemu. Virešu ciems ietilpis Smiltenes (1956—1959), Alūksnes (1959—1962), Valkas (1962—1967) un atkal Alūksnes rajonā. Virešu ciemam 1981. gadā pievienoja daļu Grundzāles ciema teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Virešu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Apes novadā.

Pieminekļi
 - Šķiņķu senkapi (Zviedru kapi)
 - Vidagas senkapi
 - Staldu pilskalns
 - Zemnieku sētu grupa (Līvu ciems) — Līvēs (19./20. gs.)

Apdzīvotās vietas
Lielākās apdzīvotās vietas ir Vireši (pagasta centrs), Sikšņi, Vidaga.
lv.wikipedia.org